Patlaban aizvadītās pirmās starpnozaru vadītāju sarunas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vērtē kā veiksmīgas: "Notiek labs dialogs starp ministriem, kas nozīmē, ka arī starp dažādiem politiskajiem spēkiem, ko viņi pārstāv. Sēdējām pie viena galda un diskutējām par prioritātēm. Svarīgi, lai visi redz arī citās nozarēs notiekošo, tad sarunas ir veiksmīgas, bez cīņas un konfrontācijas, raujot deķīti uz savu pusi." Valdībā pagaidām viss rit mierīgi, taču asākas sarunas gaidāmas, kad jaunais budžeta plāns sasniegs parlamenta līmeni.
Reizniece-Ozola atklāj, ka ministrijas papildus prasa vismaz 400 miljonus, prasības neesot utopiskas, taču ir skaidrs, ka visas apmierināt neizdosies: "Vajadzības šobrīd ir stipri lielākas nekā iespējas, ko ļauj budžets, un, ja tautsaimniecība attīstīsies lēnāk, nekā prognozēts, iespējas būs vēl mazākas." Šā gada pirmais ceturksnis rāda, ka iekšzemes kopprodukts aug lēnāk, nekā iepriekš prognozēts, tāpēc steidzami esot jādomā par nodokļu iekasēšanas uzlabojumiem, piemēram, samazinot ēnu ekonomiku un piemērojot reverso pievienotās vērtības nodokli graudkopības nozarei.
Kā galvenā prioritāte jau vairākus gadus nemainīgi ir aizsardzība, kuras budžetam tuvākajā nākotnē jāsasniedz divi procenti no iekšzemes kopprodukta. Skaidrs, ka problēmas ir arī veselības un izglītības jomās, kur sāktas reformas, taču finanšu ministre uzsver, ka mehāniska šo nozaru finansējuma palielināšana nav gaidāma: "Par katru eiro būs jādod kvalitāte un pozitīvs rezultāts. Ja mēs ieguldām vairāk izglītībā, tad jāsniedz precīzi rezultāti, piemēram, augstāks novērtējums starptautiskos reitingos. Arī veselības nozarē jābūt skaidram piedāvājumam, kas tie ir par pasākumiem, kam nepieciešama nauda, kas dos būtiskus uzlabojumus." Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) uzsver, ka, neskatoties uz stipri ierobežoto līdzekļu apjomu, jāmeklē risinājums arī kultūrizglītības pedagogu vietai jaunajā atalgojuma modelī.
Ašeradens uzskata, ka lielākais izaicinājums būs budžeta deficīta palielināšana, lai novirzītu naudu veselības aprūpei. Šādam scenārijam savu piekrišanu jau devusi arī Eiropas Komisija, jo reformām būšot pozitīva ietekme uz valsts izaugsmi un ilgtspēju.
Visu Ineses Liepiņas rakstu Izaicinājumu pilnais budžets lasiet pirmdienas, 30. maija laikrakstā Diena!