Satversmes
92.pants citastarp noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā
ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un ikvienam ir
tiesības uz advokāta palīdzību. Apstrīdētā
norma noteic: „Administratīvajās lietās, kas adresātam ir sarežģītas,
pēc iestādes vai tiesas lēmuma, ievērojot fiziskās personas mantisko
stāvokli, tās pārstāvim izmaksā atlīdzību no valsts budžeta”.
Pieteikuma
iesniedzēja –Administratīvā apgabaltiesa – uzskata, ka apstrīdētā
norma neatbilst Satversmes 92.pantam, jo paredz atlīdzību pārstāvim
tikai tajās lietās, ko iestāde vai tiesa ir atzinusi par sarežģītu,
un atlīdzība ir saistīta ar pārstāvamās personas materiālo stāvokli.
Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka administratīvajā procesā
fiziskā persona neesot tiesīga saņemt juridiskās palīdzības izmaksu
atlīdzinājumu saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu
atlīdzināšanas likumu (Atlīdzības likums). Proti, administratīvajā
procesā juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzinājumu esot iespējams
saņemt vienīgi atbilstoši apstrīdētajai normai. Pieteikuma iesniedzēja
secina, ka personai, kura, piemēram, nav maznodrošināta vai trūcīga
un kura vēlas pārstāvēt tiesā pati sevi vai kura piekritusi lietas
izskatīšanai rakstveida procesā, nav iespējas saņemt juridiskās
palīdzības izmaksu atlīdzinājumu, pat ja tiesa iestādes izdoto
administratīvo aktu vai faktisko rīcību atzīst par prettiesisku.
Satversmes
tiesa norādīja, ka šāds pieteikuma iesniedzējas pieņēmums nav
pamatots. Apstrīdētā norma un Atlīdzināšanas likuma normas (7.panta
trešā daļa) neattiecas uz vienu un to pašu subjektu loku un regulē
atšķirīgu tiesisko situāciju. Proti, apstrīdētā norma, ievērojot
fiziskās personas mantisko stāvokli, paredz juridiskās palīdzības
izmaksu atlīdzināšanu sarežģītās lietās tikai fiziskajai personai,
turklāt jau procesa laikā un neatkarīgi no tā, kāds būs lietas
iznākums. Savukārt Atlīdzināšanas likuma 7.panta trešā daļa
attiecas uz jebkuru privātpersonu un pamatā paredz juridiskās palīdzības
izmaksu atlīdzināšanu pēc tam, kad tiesvedības procesā ir konstatēts
administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības prettiesiskums.
Tādējādi apstrīdētās normas piemērošana neizslēdz Atlīdzības
likuma 7.panta trešās daļas piemērošanu. Abas minētās tiesību
normas ir spēkā un ļauj personai izvēlēties, kā tā īstenos savas
tiesības. Satversmes tiesa arī norādīja, ka citastarp ņemot vērā
objektīvās izmeklēšanas principu, administratīvajām tiesām ir
plaša rīcības brīvība attiecībā uz Atlīdzināšanas likuma 7.panta
trešās daļas piemērošanu.
Līdz ar to tiesa secināja, ka nav pamata turpināt tiesvedību lietā un tā ir izbeigta.