Krājumā autori ir pievērsuši uzmanību valodas jautājumam kanonisku tekstu tulkojumos, Bībeles stilam, terminoloģiskajiem meklējumiem, personvārdu atveidojumiem latviešu Bībeles tulkojumos, Bībeles frazeoloģijas šodienas lietojumam un citiem tematiem. «Bībeles tulkojumu vēsture kā tēma pētniecībai ir un paliek ne tikai baznīcas un literatūras vēsturnieku interešu lokā, tā piesaista arī relatīvi jaunas starpdisciplināras zinātnes jomas – tulkojumu pētniecības – pārstāvju uzmanību. Jebkura teksta pārnese citā valodā ir arī kultūras pārnese citā kontekstā, kas sevī ietver nevis vienkārši kultūras zīmju mehānisku pārcelšanu citā laikā un vidē, bet arī tulkotā teksta transformāciju, arī ideoloģisku faktoru neizbēgamu ietekmi uz nozīmju radīšanas procesu. Klasiskie teksti šajā ziņā kalpo kā interesants piemērs, un Latvijas akadēmiskajai videi vēl priekšā daudz interesantu atklājumu,» norāda Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs. Valsts valodas komisija izveidota 2002.gada 16.janvārī pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvas, lai apzinātu valsts valodas situāciju un izstrādātu ieteikumus latviešu kā valsts valodas statusa nostiprināšanai un valsts valodas attīstībai. Tās sastāvā ir dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kultūras, zinātnes un izglītības eksperti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji.
Valsts valodas komisijas galvenais uzdevums ir izstrādāt valodas politikas stratēģiskos virzienus, balstoties uz visaptverošiem, situācijas analīzē pamatotiem pētījumiem, pārraudzīt Valsts valodas politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt valodas politikas likumdošanas izstrādes jautājumos.