Lektors bija rūpīgi piedomājis pie sava vizuālā tēla un pasākuma noformējuma — milzīga samta berete, labi nostādīta balss, telpas noformējumā izmantots drapēts audums, milzīgas buķetes. Pēc pāris minūtēm kļuva skaidrs, ka tā sauktā lekcija ir saturā tukšu skanīgu frāžu savirknējums, bet ontopsiholoģija — visai mistiska disciplīna. Vēlāk man auditorijā bija neērta skaidrošanās ar studentiem, kuri bija apmeklējuši šo pasākumu. Ar tīru sirdsapziņu skaidroju, ka fakultātē nebija pietiekamas informācijas par šo odiozo personu, ka akadēmiskajā vidē dažreiz nākas sastapties arī ar šādiem darboņiem — diezgan skarbi pirms pieciem gadiem notikušo itāļa Tonino Menegeti lekciju Latvijas Universitātē (LU) Sociālo zinātņu fakultātē atceras Socioloģijas nodaļas vadītāja Aija Zobena. Pēc lekcijas fakultātes vadības sēdē «tika pieņemts lēmums nekad vairs šādos šaubīgos pasākumos neiesaistīties».«Šaubīgā pasākuma» galvenais varonis bija ontopsiholoģijas mācības izgudrotājs un plaša profila speciālists Menegeti. Viņš ir ne tikai psihologs, bet arī gleznotājs, mūziķis, filozofs, kulinārs, rakstnieks, politikas, arhitektūras un reliģijas eksperts — tās visas ir nozares, kurās cilvēks var izpaust savas radošās spējas, kā to māca ontopsiholoģija.Žurnāliste Inga Spriņģe ir izpētījusi, ka, neraugoties uz LU mācībspēku sašutumu par dīvaino lekciju, Menegeti karjera Latvijā ir gājusi tikai uz augšu. Tas noticis, pateicoties viņa aktīvai atbalstītājai izglītības ministres Tatjanas Koķes (ZZS) padomniecei Ņinai Lindei. Jau vismaz piecus gadus viņa ir izmantojusi savus amatus valsts iestādēs, lai popularizētu Menegeti idejas Latvijā.Pirms pieciem gadiem Linde strādāja vadošā amatā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, organizējot Menegeti lekciju LU. Kopš pagājušā gada viņa vada jaunu maģistra studiju programmu Banku augstskolā, kurai licenci iedeva Izglītības ministrija, kur Linde strādā. Jaunizveidotajā studiju programmā Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās iekļauts arī kurss ontopsiholoģijā, ko nav atzinusi neviena respektabla Eiropas augstskola.Pēdējos divos gados Linde devusies vismaz divos Izglītības ministrijas finansētos komandējumos uz Krieviju, lai apmeklētu seminārus, kurus organizēja Menegeti uzņēmums _FOIL_. Komandējuma izmaksas pārsniedza 2000 latu. Linde _Dienai _meloja, ka viņas komandējumi nav bijuši saistīti ar Menegeti, lai gan avīzes rīcībā esošie dokumenti liecina pretējo. Laipnā balsī Linde arī noliedza Menegeti interešu lobēšanu Latvijā. Par viņas uztraukumu sarunas laikā liecināja vien nosvīdusi piere.Menegeti ontopsiholoģijas mācība ir pamatā labi izveidotam biznesa tīklam, kas balansē uz sektantisma robežas. Centrā ir harismātiskā Menegeti personība — viņš pēdējos 30 gados sarakstījis vairākus desmitus grāmatu dažādās jomās, tās iespējams iegādāties internetā. Plašāk savu darbību viņš izvērsis dzimtajā Itālijā, bet pēdējos divdesmit gados popularitāti ieguvis «bijušajā PSRS — Krievijā, Latvijā, Kazahstānā un Ukrainā, kā arī Brazīlijā», skaidro LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs profesors Viesturs Reņģe.Bāzes vieta ir arī Jelgavas rajona Vircavas pagasts, kur izveidots īpašs atpūtas komplekss Līzari. Nepilnus astoņus hektārus zemes 2002.gadā iegādājās izglītības un biznesa konsultāciju firma _FOIL_, kura pieder Menegeti. Dažos gados Līzaros uzcēla viesnīcu, restorānu, picēriju. Nevalstisko organizāciju mājaslapā _amrif.blogspot.com_, kur ievietota informācija par šo projektu, skaidrots: komplekss uzcelts par 700 000 latu, ko ziedojuši starptautiskie investori. 155 tūkstoši latu piešķirti no Eiropas Savienības (ES) naudas._(Ingas Spriņģes rakstu Itāļu guru un viņa aizrautīgā skolotāja Latvijā lasiet laikrakstā Diena sestdienas numurā)_
Izglītības ministres padomniece popularizē šaubīgu mācību Latvijā
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
KĀ VĒRTĒ?
Ivars Austers, LU asociētais profesors:
Man neizdevās atrast nevienu Menegeti rakstu kādā no vadošajiem (un tādējādi vērā ņemamiem) žurnāliem, kur būtu publicēti kādu pētījumu rezultāti. Tas būtu svarīgs priekšnoteikums atzīšanai un vērā ņemšanai zinātnes vidē. Interesanti atzīmēt, ka popularitāti Menegeti guvis zemēs, kurās nesen notikušas krasas sociālas izmaiņas, piemēram, Krievijā. Un zināma popularitāte gūta arī Latvijā. Šī popularitāte parasti balstās viegli saprotamos, visu izskaidrot un saprast sološos, tajā pašā laikā sistemātiski nekritiskos apgalvojumos. Katrs var atrast kaut ko sev derīgu. Ontopsiholoģijas mācīšana valsts akreditētā augstskolā ir vairāk nekā diskutabla. Ja tas tiek atļauts, neredzu nopietnu iemeslu, kāpēc nemācīt arī astroloģiju vai hiromantiju.
Viesturs Reņģe, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes psiholoģijas nodaļas vadītājs:
Lai gan, ontopsiholoģija pastāv jau vairāk kā 30 gadu, ja tas patiešām būtu jauns virziens psiholoģijā, tam būtu bijis jāizpelnās vismaz minimāla ievērība starptautiski atzītajos psiholoģijas zinātniskajos izdevumos. Arī internetā atrodamā informācija ir skopa, gandrīz tikai pašu ontopsihologu sniegta. Ja man būtu jāstāsta, ko es zinu par Menegeti un ontopsiholoģiju, būtu jāpārstāsta interneta mājaslapu saturs, īpaši kritisko, jo tās mani pārliecina vairāk. Kritiķi ontopsiholoģiju dēvē par "kulta sektu". Neesmu speciālists reliģisko kultu jautājumos, bet man nav pamata uzskatīt "ontopsiholoģiju" ne par psiholoģiju, ne zinātni (vismaz tādā nozīmē, kā zinātniskuma principus definējis Karls Popers).
KAS TAS IR?
Jēdzienu ontopsiholoģija 1956.gadā min zinātnieks Abrahams Maslovs, nodēvējot to par augstāko psiholoģiju pār esošajām, kas būtu transpersonāla, transhumāna, spēks, kurš virza uz priekšu cilvēcību un identitāti. Pēdējos 30 gadus savu ontopsiholoģijas skolu izveidojis Tonino Menegeti, kurš balansē starp patlaban pieprasīto līderismu, neirolingvistisko programmēšanu un iekšējo radošo spēku attīstību. Menegeti mācība populāra Itālijā, Krievijā, Brazīlijā un Latvijā. Akadēmiskā vide no šīs mācības norobežojas.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!