Izglītības ministrijai piedāvā risinājumus lauku skolu glābšanai

apsveicu jūs par entuziasmu, portala izveidē! jā, izglītība, zinoši un gudri, domātspējīgi iedzīvotāji ir vienīgais risinājums. kamēr esam liepa dumja masa, tikmēr ar teļļuka palīdzību mūs noliek pie vietas... jādarbojas. jādomā kā attīstīt zināšanu un gudrības, izglītības uzplaukumu Latvijā. Vairāk patstāvības. nevis kā tagad, kad it visu nosaka IZM, tai skaitā apkaunojošo "KRISTĪGĀS ētikas" sludināšanu par mūsu pašu nodokļos iemaksāto naudiņu...

Neredzu nevienu PAMATOTU IZM iebildi pret principiem: "nauda seko skolai" un "nauda seko skolēnam" pretēji šīs ministrijas atbalstītam " nauda seko pašvaldībai".

tiehsi no senajiem laikiem naaca kartiigi cilveeki, ja kas....

KAD CILVĒKI SAPRATĪS, KA ŠODIEN ATSAUKŠANĀS UZ PĒCKARA UN VĒL SENĀKIEM LAIKIEM, KAD BALTĀS ČĪBIŅAS BALINĀJA AR ZOBU PULVERI VAI BĒRNUS IZKLAUŠINĀJA VIETĒJAS MĀCĪTĀJS, PA MĀJĀM APKĀRT STAIGĀDAMS, IR MAIGI SAKOT - NEVIETĀ...

Pēckara gados Gaujienas pagasta Dārzciemā darbojās četrklasīga skola, kurā mācīja tikai divi skolotāji - Vārtukapteiņu laulātais pāris. Bija apvienotas pirmā klase ar otro un trešā ar ceturto. Skolā mācījās 40-50 bērni. Mācību līmenis nebija zemāks kā apkārtējās lielajās skolās.

sistēmu vajag mainīt, bet galvenajam kritērijasm jābūt izglītības kvalitātei! Un skolotāju noslogojums ir jāmēra ne tikai stundu skaita, bet arī skolēnu skaita ziņā. Absurdi, ja 6 skolēnu klasē skolotājs saņemtik pat cik 16 vai 26 skolēnu klasē.. Turklāt - pirmais nereti haltūrē, attaisnojoties - man jau tas kontingents tāds - nav vērt sstrādāt - tāpat neko nesaprot...

IZM tas liekas par sarežģītu un viņi jau saka nē.

Skolotajs nav robots kuru var parslegt no vienas macisanas metodikas uz otru. Tas Sveices skolotajs ir macijies augstskola stradat ar integretu klasi, pats gajis cauru savadakam macisanas tradicijam, vinam ir stata vieniba "skolotaja paligs", pats vins sanem pat pec Sveices kriterijiem labu algu. Latvijas skolotaju korpuss ir tuvu pensijas gadiem ar 30 gadu darba stazu, sadi stradat vini nekad nav maciti un sos 30 gadus stradajusi pec 70 gados padomju augstskola apgutas metodikas. Lai istenotu Ozolinas grupas ieteikumus nepieciesamas multi miljonu investicijas augstakja pedagodiskaja izglitiba un daudzi gadi eksperimentesanai. Es ka nodoklu maksatajs uz sadu ekperimentu nepiesakos. Labak soferis par minimalo algu aizved manu bernu pie kartiga skolotaja uz normalu klasi. Pie tam lai tiktu uz to mazo skolinu tik un ta jau ir autobusa soferis, tagad vinam vajadzes pabraukt 20 minutes talak.

Šis ir piemērots laiks, lai pārietu uz apmācībām latviešu valodā. Tajās vietās, kur iskoliņas r jālikvidē (diemžēl), atlikušās jāierīko labākajās telpās un mācības jānosaka latviski. Finansiāli grūtos laikos valsts ir tiesīga samazināt finansējumu mazākumtautību izglītībai, par prioriāti izvēloties mācības valsts valodā. Tā rīkotos JEBKURĀ Eiropas valstī, nemaz nerunājot par Krieviju. Vai mēs esam pelnījuši savu valsti, vai palikuši tikai guberņa - to parādīs izvēle šajā jautājumā.

Valdībai kopumā, ne tikai IZM vienai pašai jāsniedz konceptuāla atbilde - kas notiks ar Latvijas internātskolām?! Pirms neilga laika no dažāda augstuma tribīnēm skanēja informācija, ka bērniem sākumskolas vecumā jāmācās tuvu pie mājām, neatraujot bērnus no ģimenes. Un tikai pamatskolas vecākajās klasēs un vidusskolā (gimnāzijā) lietderīgi veidot internātskolas ar moderniem kabinetiem un laboratorijām. Ja pirmklasnieks nedēļu neredz vecākus, par kādu ģimenes audzināšanu mēs varam domāt? Un vēl speciālās internātskolas - visot TV kanālos runājam par integrāciju, bet pašiem procentuāli lielākais speciālo skolu skaits uz iedzīvotāju skaitu Eiropā!

LIKVIDĒT MATERIĀLĀS REZERVES AĢENTŪRU (VADĪTĀJS IR KOĶES VĪRS) UN IETAUPĪTO NAUDU ATDOT SKOLĀM

Tāpēc IZM jāparūpējas, lai skolotāji tiktu "apbruņoti" ar piemērotu metodiku un mācētu organizēt darbu grupas klasē ar dažāda vecuma bērniem. Ārzemēs šādu modeli izmantojot mazāk apdzīvotās vietās. "Kāds teica, esot redzējis Šveicē kalnos, ka 40 bērnu klasē ar dažāda vecuma bērniem strādā viens skolotājs," stāsta Z.Ozola. Iniciatīvas grupa arī radījusi jaunu terminu "mājskola". Tas nozīmē, ka mazāk apdzīvotās vietās, kurās, piemēram, ir tikai 15 skolas vecuma bērnu, viņiem varētu radīt iespēju mācīties pat skolotāja mājās, ļaujot skolotājam pasniegt visus priekšmetus 1.—6.klašu grupā. "Nepieciešama tikai liela telpa un skolotājs, kuram ir pareiza metodika," skaidro Z.Ozola. ---- nu šoreiz gan šauj pār strīpu, es ceru, ka tā nenotiks. Izglītības kvalitāte cietīs milzīgi. Tie vecāki, kuri savus bērnus laidīs šādā skolā, nolemj viņus mūžīgai atpalicībai. Rietumos ne vienmēr ir tie labākie modeļi, Portugālē ap 20% ir lasīt un rakstīt nepratēji, Neapolē, kā vēsta GEO< esot ap pusi no iedzīvotājiem. Vai to mēs uzskatīsim par ideālu? Taču nē.

iisti pareizi , arii es maaciijos lauku pamatskolaa , 1956. gadaa , tad nebija autobusu un skolas atradaas taalu desmitiem kilometru no maajaam , pirmaas triis klases bija apvienotas , mees bijaam kopaa kaadi 20 beerni , viens skolotaajs , peec šo triis klašu pabeigšanas paargaajaam uz attaalo pamatskolu ar astoņu klašu apmaaciibu , kas nevareeja izbraukaat , dziivoja internaataa, skolotaja bija izgliitota , maaciija gan matemaatiku , gan gramatiku , gan fizkultuuru un dziedaašanu , neatceros ka buutu kautkaa ziniibaas švakraaks par tiem kas nebija maaciijušie šajaa triisgadiigajaa skoliņaa , arii veelaak ieguvu normaalu specialitaati un tagad veel konkureeju darba tirgu...ar cieņu!