«Ir vajadzīgs nomērīt temperatūru un saprast, vai šis referenduma pavērsiens jau nozīmē saspīlējuma eskalāciju,» tikšanos ar ekspertiem Dienai atstāsta R. Ķīlis. Aicinātie eksperti bijuši vienisprātis, ka gaidāmais referendums pamatā nav par otrās valsts valodas jautājumu, bet gan aizvainojuma un neapmierinātības izrādīšana, jo mazākumtautības sevi neredz valsts pārvaldē. Tāpat tikšanās laikā tapis ierosinājums veicināt dažādu tautību skolēnu mācīšanos kopā dažādos projektos. Ņemot vērā to, ka vispārējā izglītība sauc pēc pārmaiņām, izglītības un zinātnes ministrs ir gatavs apsvērt šos ierosinājumus, lai iespējami drīz īstenotu dzīvē.
Atbilstoši valdībā oktobrī apstiprinātajām Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm to īstenošanā bez IZM ir iesaistīta arī Labklājības ministrija, Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija. Taču īstenošanas, koordinēšanas un kontroles funkcija ir uzticēta Kultūras ministrijai. «Pēdējos piecus gadus Latvijas valstī nav bijusi apstiprināta politika integrācijas jautājumos. Tas, ka to nekad mūžā nevar īstenot viena ministrija, ir skaidrs,» Dienai pauž bijusī kultūras ministre, tagadējā Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte (Vienotība). Arī tagadējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) uzsver, ka neviena no identificētajām problēmām, piemēram, nepietiekamas latviešu valodas prasmes, nav risināma vienas ministrijas ietvaros.