IZM vēlas noteikt obligātu svešvalodas apguvi jau no 1. klases

. Ja es dzīvotu Vācijā, es noteikti gribētu kaut nedaudz saprast turku valodu gribu zināt kādu turku De, kas zin turku v.

No pirmās klases latviešu valodu "krievu" skolās - tas gan būtu pareizi, Un tad, kādā piektajā klasē, ja ir labi nolikts eksāmens valsts valodā, varētu viņiem sākt mācīt arī kādu svešvalodu. Svešvaloda no pirmās klases - tas taču ir absurds, vairāki lasītāji komentāros jau piemin, ka daudzi vācieši un franči neprot nevienu svešvalodu. Bērnu vecāki jau sen sūdzas par pārāk lielo slodzi, kas uzkrauta bērniem.

Lai jau nosaka, problēma tā, ka ar tām iespējām zināšanas pielietot ir švaki. Vismaz tai pietiekami lielajai daļai bērnu, kam mājās nav kabeļtelevīzijas un pastāvīgas piekļuves datoriem. Tā kā, ja vien skola nespēs organizēt sadarbības projektus ar attiecīgajam valstītm, tad čuš vien būs no tādas mācīšanas un sanāks sīcis, kas vispār nav spējīgs izteikties nevienā valodā.

Oho! Te pārsvarā sapulcējušies ļaudis, kas vēlas, lai jaunie latvieši būtu konkurētnespējīgi. Ir tikai loģiski, ka bērni no 1. klases mācās svešvalodu, un es esmu pilnīgi pārliecināta, ka 90% vecāku izvēlēsies, lai tā būtu angļu valoda. Ideja mācīt kādu no ES valodām pēc izvēles, protams, ir jauka, tikai, kur skolas ņems skolotājus, ja vecāki izvēlēsies čehu, slovāku, rumāņu, ungāru, portugāļu, īru, kaut vai igauņu valodu? Latvijas vēsture un svešvaloda viena otru nekādi neizslēdz. Un pēc manām domām sen vajadzēja likvidēt ētiku un sociālās zinības. Tā ir totāla mācību laika izšķērdēšana.

kaada veel sveshvaloda, vajag maaciit Latvijas veesturi, vajag atjaunot Baltaas stundas, kuraas maaca latvisku dziiveszinju, nevis beernam, kas nemaak veel laagaa savu dzimto valodu, spiest obligaati maaciities sveshu valodu - kaapeec vecaaki neprotestee......

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta LĒMUMS (Lieta Nr. A42571907 SKA-596/2009) „.. Senāts secina, ka Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmajā teikumā ar jēdzienu „latviešu valoda” apzīmēta latviešu literārā valoda. Tā ir valsts valoda Administratīvā procesa likuma 110. panta izpratnē. No secinājuma, ka Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmās daļas izpratnē valsts valoda ir latviešu literārā valoda, izriet, ka citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110. panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā. .. Lēmums nav pārsūdzams. Senators J. Neimanis Tiesnese V. Kakste Senatore V. Krūmiņa Un neaizmirst KRIEVU!

ir beidzot laiks likvideet taas krievu skolas , un paariet uz vienotu valsts izgliitiibas prograamu , cik miljonu neizmaksaa šo piektaas kolonas pielikumu uztureet , tad arii ar integraaciju beidzot viss buus kaartiibaa , un svešzemju valodaas runaajošie smuki maaciisies latviskijau beernu daarzaa , par pirmo klasi nemaz nerunaajot, 20 gadus tika muļķojamies , jau viena jaunaa krievu paaudze kaa naidiiga valstij izaudzinaata , 13 . janvaari tak visi atceraas...

Kāpēc skolas grib gatavot kalpus? Skolām būtu jāmāca fizika, ķīmija, bioloģija, lai mums rastos zinātnieki. Svešvalodas viņi iemācīes paši, ja tās būs vajadzīgas.

Atbalstu.

mjā, taki, ka komentāros šitā tiek noniecinātas krievu valodas zināšanas. tas, ka latviešu bērni nemāk krievu valodu ir viņiem tikai un vienīgi pa sliktu. es ar izbrīnu skatos uz tagadējajiem 18gadniekiem, kas krieviski tik vien saprot kā spasibo un dosvidaņije. pirmkārt,jebkuras valodas zināšanas cilvēku tikai padara bagātāku. otrkārt, Latvija atrodas tur, kur tā atrodas un krievu valodas zināšanas daudzās nozarēs (jo īpaši eksportspējīgajās) ir pat obligāti nepieciešamas. es esmu par to, lai bērni beidzot skolu runātu gan latviski, gan krieviski, gan angliski un vēl kādā ceturtajā valodā.

Maza tauta esam, mūsu zināšanas ir izglītība un zināt valodas nozīmē zināt vairāk, atbalstu!

Labs kompromiss būtu ļaut skolām izvēlēties jebkuru no Eiropas Savienības valodām. Protams, lielākā daļa jebkurā gadījumā izvēlētos angļu vai vācu, jo vienkārši valodas skolotāju nav tik daudz. Bet tās, kuras izvēlētos mazākas valodas - skandināvu, franču, spāņu, ne tikai dotu darbu šīs valodas skolotājiem, bet arī lielu priekšrocību darba tirgū. Kas attiecas uz krievu valodu, tad krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir paredzētas mazākumtautību skolas, kur krievu valoda tiek mācīta ne kā svešvaloda. Pārējiem - visās lielākajās skolās, to skaitā arī Daugavpilī un Rēzeknē, jau kopš 6.-7. klases ir iespējama arī otrā svešvaloda. Pēc manas pieredzes tas ir ļoti labs princips, jo tā kā esam ES, tad nav šaubu, ka angļu valoda bērnam būs vissvarīgākā, bet otro vecāki/bērnu var izvēlēties pēc saviem ieskatiem - vai tā ir krievu vai kāda cita.

Reaģējot uz iepriekšējiem komentāriem gribas vaicāt: "Kā gan skolās, kur bērni izglītību apgūst dzimtajā krievu valodā, tā pati valoda var tikt mācīta kā svešvaloda?" Un vai tiešām kādam liekas, ka skolas, kur apmācības notiek latviešu valodā, kā pirmo svešvalodu izvēlēsies mācīt krievu? Tas tiek tiešām ir apšaubāmi, lai arī kurā reģionā tā atrastos. Turklāt, vairums vecāku (gan krievu, gan latviešu, gan poļu utt) vēlas, lai viņu bērni runātu svešvalodās pēc iespējas labāk.

Tikai ar nosacījumu, ka jau 1. klasē visi bērni mācēs valsts valodu perfektā līmenī.

vispirms vajag bērniņiem iemācīt cienīt citus, šo zemi, tās kultūru, valodu un tad visu pērējo. Ar pamatiem vajag sākt, nevis uzreiz krāsot jumtu.