Izmeklē mednieku apliecību izsniegšanu augstām valsts amatpersonām

Patlaban ierosinātas jau četras disciplinārlietas un apturēta eksāmena pieņemšana Rīgas reģionālajā virsmežniecībā. Anulētas apliecības jau trīs personām.Lai iegūtu apliecību, medniekiem jāiziet īpašas apmācības un jākārto eksāmens, un tikai pēc tā sekmīgas nolikšanas var saņemt mednieka apliecību, kas dod tiesības iegādāties medību šaujamieročus. Iespējams, grūtais apliecības iegūšanas ceļš mudināja to apiet. Vērienīgo krāpšanos ar medībām nepieciešamiem dokumentiem nejauši atklāja kāda Valsts meža dienesta daļas vadītāja, uz kādas mednieku apliecības ieraugot viltotu savu parakstu.Sākumā viņa centās pati noskaidrot, kas to izdarījis, bet tad viņai draudēja un mēģināja uzpirkt.Dienesta pārbaudē atklājās, ka tā nebija vienīgā nelikumīgi izsniegtā apliecība. No 2005.gada līdz 2009.gadam Rīgas reģionālajā virsmežniecībā un centrālajā aparātā uz apšaubāma pamata izsniegti vairāki desmiti mednieku apliecību."Pavisam mums šobrīd ir aizdomas par 76 personām, es pieļauju, ka būs vēl," atzīst Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna. Atbildot uz jautājumu, vai to vidū ir arī kāda esoša vai bijusi amatpersona, Kinna atbild: "Jā ir, un no ļoti dažādām iestādēm."Pēc Nekā Personīga rīcībā esošām neoficiālām ziņām, 76 personu vidū, par kurām radušās šaubas, vai mednieka apliecība gūta likumīgi, ir arī bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). Viņš iepriekš presei stāstījis, ka mednieku apliecību ieguvis 2006.gadā, tātad laikā, kad pildīja valdības vadītāja pienākumus. Vai viņam tolaik pietika laika apmācību kursiem un eksāmenam, Kalvītis plašāk neskaidroja, norādot, ka tās ir "muļķības".Viena daļa apliecību bijušas tādas, kas izsniegtas pret it kā nozaudētām, lai gan saņēmējs nekad nebija eksāmenu kārtojis. Viltojumi atklāti arī rakstiskajos eksāmenu protokolos.Pašlaik anulētas jau trīs nelikumīgā ceļā iegūtas mednieku apliecības, uz nopratināšanu izsaukti vēl desmit apšaubāmu dokumentu saņēmēji."Risks ir kaut kas līdzīgs kā ar autovadītāju apliecībām. Tas var nenodarīt nekādu ļaunumu, bet var arī nodarīt milzīgu ļaunumu. Nav jau skaidrs, vai cilvēks apguvis drošas medīšanas noteikumus. Galu galā tas ir ierocis," uzskata Kinna, norādot, ka tāpat jau medībās notiek daudz nelaimes gadījumu.Valsts meža dienestā pašlaik ierosinātas četras disciplinārlietas gan pret lietvedēm, kuras izsniedza apliecības, gan vadību, kas nenodrošināja pietiekamu kontroli - Medību daļas vadītāju Jāni Baumani un Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežzini Maigu Pikšenu.Iespējamo organizētāju pēdas ved uz Rīgas reģionālo virsmežniecību, kur strādā divi no mednieku eksaminācijas komisijas - virsmežzines vietnieks Kaspars Šuikovskis un medību daļas vadītājs Dzintars Rozens. Viņi pašlaik eksāmenus nerīko - tie apturēti. Novembra beigās gan Šuikovskis, gan Rozens devušies atvaļinājumā. Pret viņiem disciplinārlietas ierosinās, kad būs atgriezušies darbā.Šuikovskis telefonsarunā ar "Nekā personīga" skaidro, ka par izmeklēšanu neuztraucas. Viņš noliedz, ka būtu pieļāvis kādas nelikumības. Problēmas esot pašā dienestā, jo viņa statuss neļaujot izkārtot nevienam apliecības. Ja būšot disciplinārsods, to pārsūdzēšot.Citās domās ir Valsts meža dienesta vadība. Kinna pieļauj, ka izmeklēšanai noslēdzoties, kādam varētu būt arī savs amats jāzaudē. Valsts meža dienests gatavo materiālus Valsts policijai, kriminālprocesa sākšanai. Iespējams, daļa cilvēku apliecības pirka, jo nepietiekami zināja valsts valodu un eksāmenu nevarēja nolikt, daļa vienkārši tāpēc, ka visu pieradusi tādā veidā izkārtot, norāda "Nekā personīga".Aptuveni pēc mēneša būs zināms, kāda būs nelikumībās iesaistīto amatpersonu vaina notikušajā. Tā kā lietā figurē arī divi pensijā devušies darbinieki, dienesta izmeklēšana pret viņiem nebūs, bet viņu atbildību skaidros Valsts policija. Jau nākamgad Valsts meža dienesta ģenerāldirektors nolēmis mednieka eksāmena norisi datorizēt, lai turpmāk izvairītos no krāpšanas mednieku apliecību izsniegšanā.