Izskatās pēc laupīšanas

Lieliski, Poršņovas kundze! Paldies par profesionālu viedokli, diemžēl, diez vai to sadzirdēs tie, kas savulaik bija pie sociālās drošības sistēmas vadības stūres - nu Jūs jau ziniet tos uzvārdus. . . . .

Paldies par autores izskaidrojumu un peedeejaa laikaa vienu patiesu skatiijumu uz sisteemu. Nu nedriikst kaut ko likt klaat vai njemt nost, ja nav skaidrs kaa darbojas sisteema. Sevishkji tik juutiiga sissteema kaa sociaalaa.Tas, ka uz veeleeshanaam tiek kaut kas iedots un cilveekspieradinaats arii ir taisniiba. Veel skumjaak, ka pati labklaajiibas ministrija pati nezina kaadu modeli Latvija ir izveeleejusies un beigu beigaas kas to ir izveeleejies. Un tad veel taa Labklaajiibas ministgrijas Baltaa graamata. Vai kaads to ir lasiijis? :)

Vai tas Pēteris nav Pēteris Leiškalns? Man patīk. Gudri.

Pēteri kopš esat atbrīvots no godmaņa biroja Jums ir daudz brīva laika, tomēr pieņemt īstermiņa lēmumus , lai piepildītu budžetu šodien ir liela kļūda, jo šodien strādājošiem ne patērētājiem tiek sagrauti visi tie niecīgie stimuli maksāt nodokļus

Paldies, Tev, kūmiņ, bet siera šoreiz man nav.

Pēteri, Tu esi skaists, bagāts un gudrs.

P.S Nevienu brīdi neesmu teicis, ka pensiju sistēmas būvē uz pieņēmuma, ka "tad, kad būs nepieciešamība, tad būs izaugusi jauna paaudze, idejām bagāta, darboties spējīga un pietiekami liela paaudze". Teicu, ka saistību izpildei (pensiju izmaksai) nauda būs tad, ja būs izaugusi jauna, idejām bagāta, darboties spējīga un pietiekami liela paaudze. Ja kāds to var noliegt, laipni lūdzu.

Mazliet dīvaini, ka man oponents jāuzrunā šādā vārdā, tomēr atļaušos dažus komentārus par komentāru: Pirmkārt, es nepamanīju, ka kaut ko savos komentāros būtu uztvēris kaut kā personīgi. Drīzāk izteikti personīgu attieksmes demonstrēšanu pamanīju no raksta autores (es, 30 gadi, līdz 2002. utt.) Otrkārt, man tiešām ir prieks, ka manas darbības rezultātā sociālās aizsardzības sistēma ir kļuvusi kaut nedaudz, bet taisnīgāka. Īpaši pret mazāk aizsargātām sociālajām grupām; Treškārt, esmu strādājis arī pie tā, lai šai sistēmai būtu finansiālais segums ilgā termiņā; Ceturtkārt, atļaušos Jums atgādināt, ka nevienā no komentāriem neesmu minējis ne savu uzvārdu, ne to, ar ko biju aizņemts labklājības reformas laikā, tādēl varu tikai apbrīnot Jūsu gaišredzību, jo tik tiešām nodarbojos arī ar daudzbērnu ģimeņu problēmu risināšanu, bet ne tikai. Attiecībā uz ar daudzbērnu ģimenēm man izdevās panākt tikai 2 lietas: apgādnieka zaudējuma pensijas minimālā sliegšņa ieviešanu katram bērnam un ģimenes valsts pabalsta dilstošā koeficienta atcelšanu. Pārējās manas aktivitātes skāra citas sociālās grupas, kuras politiķiem nebija "interesantas" sava mazskaitlīguma vai vēlēšanu tiesību neesamības dēļ. Piektkārt, nepiekrītu, ka tika respektēti likumi, kuri noteica, ka bez saskaņošanas ar partneriem normatīvo aktu prejekti it kā nevarēja būt izskatīti. Šie likumi formāli tika ievēroti, bet ne respektēti. LM ļoti labi prata piemeklēt "vajadzīgos" partnerus un ignorēt nevēlamos. Sestkārt, kas attiecās uz sākumkapitala aprēķināšanu, piedāvāju vairākus risinājuma modeļus ar atšķirīgu "burkanizācijas" pakāpi, tomēr tie tika ignorēti, jo tādā veidā samazinātos augsti atalgoto amatpersonu sākumkapitāls.

Paldies, Poršņovas kundze, par komentāru. Laikā un vietā. Domājot par īstermiņa šodienas grūtībām, kas daudziem ir sāpīgas, aizmirstas lietu kopsakarības un tas, ka zūd ticība nākotnei un pensiju reformas pamatiem.

Pēteri, nevajag visu uztvert tik personīgi. Pirmkārt, cienijamais, man ir prieks, ka Jūsu darbības rezultātā ir izveidojusies ārkārtīgi taisnīga sociālās aizsardzības sistēma, kurai, galvenais, ir finansiālais segums. Tieši to šobrīd mēs arī redzam. Otrkārt, atļaušos Jums atgādināt, ka sadarbības oarganizācijas un likumdošana, kas paredz konsultācijas ar tām tapa tieši labklājības reformas laikā. Tajā laikā tika pildīti likumi, kuri noteica, ka bez saskaņošanas ar partneriem šādi priekšlikumi nemaz nevar būt izskatīti. Neapšaubāmi, tas nebija pārāk ērti, bet tika respektēts. Un trešķārt, tas kas attiecās uz sākumkapitala aprēķināšanu. Jautāja gan, bet tā kā Jūs tajā laikā bijāt aizņemts tikai ar daudzbērnu ģimeņu problēmu risināšanu, kas, neabšaubāmi ,arī bija ļoti svarīgi, tad nepamanijāt. Sākumkapitāla aprēķināšanas mehānisms tāds bija palaists apzināti. No sākuma tika izlīdzināta nodokļu iemaksas bāze sociālajam un ienākuma nodoklim un iedots "burkāns", lai iedarbinātu nodokļu maksāšanas mašīnu gan uz sociālo, gan uz ienākuma nodokli. Un pensiju sistēmas nebūve uz pieņēmuma, ka "tad, kad būs nepieciešamība, tad būs izaugusi jauna, idejām bagāta, darboties spējīga un pietiekami liela paaudze". Sociālās aizsardzības sistēmas labāk būvēt uz pragmātiskiem aprēķiniem.

Kad būs jāpilda sistības, nauda būs tad, ja būs izaugusi jauna, idejām bagāta, darboties spējīga un pietiekami liela paaudze.

Par jautāšanu iedzīvotājiem Autore, manuprāt, nekorekti pārmet valdībai, ka tā nevīžo pajautāt savas valsts iedzīvotājiem, vai viņi ir ar mieru aizdot savu naudu un ar kādiem nosacījumiem. Ja es tā pareizi atceros, tad arī laikā, kad cienījamā autore bija augsta līmeņa amatpersona, valsts nejautāja savas valsts iedzīvotājiem vai viņi ir ar mieru maksāt tādus nodokļus, kādus valsts tolaik noteica. Tāpat valsts nejautāja iedzīvotājiem, vai viņi ir ar mieru, ka sākumkapitāla aprēķina formulas īpatnību rezultātā tobrīd pie varas esošajām un labas algas saņemošajām amatpersonām sākumkapitāls būs krietni augstāks, nekā vienkāršajiem mirstīgajiem. Tāpat valsts nejautāja saviem iedzīvotājiem, kāpēc daži maksājumi (piemēram, amatpersonu algas) nemitīgi pieaug, apsteidzot inflāciju, daži tiek indeksēti atbilstoši inflācijai un vidējam algu pieaugumam, bet daži (piemēram, bērnu pabalsti, aizbildnībā esošo bāreņu uzturnauda u.c.) – formāli paliek nemainīgi, bet faktiski – inflācijas rezultātā strauji samazinās. Ir ļoti daudz lietu par ko valsts ikdienā nejautā saviem iedzīvotājiem. To paredz netiešās demokrātijas modelis, kura ietvaros ikdienas darbu veic Tautas vēlēti pārstāvji.

Kad bus japilda sistibas, nauda bus?!:) kura koka meklet, kad izaugs?:) peteris (kad vinjam izdevigi)bus aizmirsis par to demografiju kaut vai:) bet abi autori- par tam nepilnibam, kas raksturigas fondetajam shemam darbojoties nelabveligos ekon. apstakljos-t.i. ka tas var but ari ilgstoshi:)

Es par to finansēšanas avota "aplamību" neesmu tik drošs. Vecāku pabalsts pēc savas būtības ir ienākuma aizvietojums (ja vecāks pātrauc darba attiecības) vai atbalsts sakarā ar izdevumu palielināšanos (ja vecāks bērna aprūpei nolīgst citu personu) . To var finansēt gan no valsts budžeta (kā tas sākotnēji bija), gan jāfinansē no valsts speciālā budžeta (kā tas ir šobrīd). Tas ir tikai nodokļu (kā arī tiem pielīdzināmo maksājumu) un izmaksu pārdales jautājums. Vienā gadījumā varētu samazināt sociālo nodokli un atstāt nemainīgu iedzīvotāju ienākuma nodokli - otrā - rīkoties tā, kā to izdarīja Godmaņa valdība - samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un atstāt nemainīgu sociālo nodokli. Pabalsta forma liek vairāk nosliegties par labu otrajam modelim. bija .

Tad, kad būs jāpilda pensiju formulā noteiktās saistības, nauda būs. Šobrīd speciālais budžets jau pilda saistības, kas pensiju formulā nav iekļautas - tas ir - piemaksas par nostrādātajiem stāža gadiem, kas sākotnēji bija domātas, lai mazinātu sākumkapitāla aprēķinā iekļautās netaisnības sekas, bet šobrīd jau ir piemaksa arī personām ar dāsni novērtētu sākumkapitālu.