Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz, ka Ministru kabineta loceklim atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā izmaksā, kad viņš beidzis pildīt amata pienākumus, neatkarīgi no tā, vai viņš tiek atbrīvots no amata vai atkāpjas pats.
Līdz ar to Mūrniecei saskaņā ar likumu izmaksāta kompensācija vienas mēnešalgas apmērā, kas ir 1718 lati pirms nodokļu nomaksas. Viņai izmaksāta arī kompensācija par trīs neizmantotajām atvaļinājuma dienām 247,06 latu apmērā pirms nodokļu nomaksas.
Ja Mūrniece nolemtu turpināt darbu Saeimā, viņa šādu kompensāciju nesaņemtu. Likums nosaka, ka atlaišanas pabalsts netiek maksāts, ja Ministru kabineta loceklis amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts, kā arī tad, ja viņš apstiprināts par Ministru kabineta locekli, iecelts parlamentārā sekretāra amatā vai iestājies Saeimas sastāvā.
Mūrniece 10.Saeimas vēlēšanās netika ievēlēta parlamentā, taču viņai bija iespēja nonākt Saeimā pēc ministres amata atstāšanas. Proti, deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim (V) kļūstot par ārlietu ministru, no Rīgas vēlēšanu apgabala kā nākamajai Saeimas deputātes mandāts pienācās Vairai Paeglei, taču viņa no tā atteicās, bet nākamā sarakstā palika Mūrniece.
Lai gan sākotnēji Mūrniece plānoja atgriezties Saeimā, pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera 28.maija paziņojuma par ierosinājumu atlaist parlamentu viņa pavēstīja, ka to nedarīs. Viņa teica, ka šādā veidā pauž atbalstu prezidenta lēmumam rosināt atlaist Saeimu, jo uzskata, ka deputāta zvēresta došana Saeimai, par kuru ir rosināta atlaišanas procedūra, nebūtu loģiska.
Dombrovskis pieņēma Mūrnieces demisiju 21.februārī, tomēr tika panākta vienošanās, ka viņa vēl paliks amatā vairākus mēnešus - līdz 6.jūnijam, lai pabeigtu iesāktos darbus.
Iekšlietu ministra pienākumus pilda tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V).