Viņš minēja Kosovu, kur eiro ieviests vienpusēji, cilvēki vienkārši pērkot eiro un tos lietojot. A.Šķēle ir pārliecināts, ka eiro ieviešana pasargātu pensionārus no būtiskām viņu pirktspējas svārstībām. Gados vecākiem ļaudīm tāda pārliecība ir dzīves nepieciešamība, jo viņi savā mūžā piedzīvojuši vismaz kādas desmit naudas mijas, pauž A.Šķēle.
Otrs valdības uzdevums, viņaprāt, būtu PVN paaugstinājuma atcelšana. “Ja krītas pilsoņu ienākumi, tad kā var stimulēt patēriņu? Vai nu jābūt lētākām precēm, vai jābūt vairāk naudas "uz rokām". Tuvākajā laikā otrais variants nav iespējams, algas apgriezīs vēl vairāk, līdz ar to PVN likme ir jāpazemina atpakaļ uz 18%, lai preces kļūtu lētākas. Cenas varbūt kristu tāpat, bet ir kaut kāda robeža, zem kuras uzņēmējs cenu vairs nevar nolaist.”
Savukārt trešā lieta, ko A.Šķēle darītu premjera Valda Dombrovska (JL) vietā, ir īstenotu Zalāna plānu par valsts pārvaldes reorganizāciju.
A.Šķēle intervijā avīzei vairākkārt kritizē Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības lēmumu paaugstināt nodokļus, bet uz aizrādīto, ka TP bija visas iespējas to ietekmēt, jo tā ieņēma finanšu ministra amatu, viņš atbildēja: “Ne man kāds to prasīja, ne arī citiem uzņēmējiem. Bet piekrītu, ka problēma cēlās no tā, ka TP vadošie cilvēki nebija gatavi ievērot paši savas partijas programmu. Un oponēt Godmanim. Tas godīgi jāatzīst.”
A.Šķēle velta kritiku arī Latvijas Bankai, kas, viņaprāt, savulaik netika galā ar saviem uzdevumiem.
“Viena no kļūdām bija nevēlēšanās stāties pretī milzīgajiem ārvalstu naudas resursiem, kuri ieplūda caur banku sistēmu kredītu veidā Latvijā. Latvijas Banka kopā ar Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisiju neieviesa regulējumu, lai sasaistītu komercbanku eiro kredītu izsniegšanas apjomus ar Latvijas iedzīvotāju noguldīto līdzekļu daudzumu tajās. Bija jābūt noteiktai ļoti ciešai proporcijai. Ja tauta "nolikusi" bankās pusotra miljarda latu, tad vajadzēja atļaut izsniegt kredītos, teiksim, ne vairāk kā divtik daudz. Nevis septiņas vai desmit reizes vairāk. Un tad nav ko brīnīties par patēriņa pārāk strauju izaugsmi un cenu strauju, ilgstošu kāpumu. Un mūsu ekonomikas atkarību no ārvalstu finanšu resursiem.”
Intervijā viņš pauž savu pārsteigumu par to, ka tik daudz cilvēku Latvijā aizņēmās naudu no bankas, viņaprāt, bez apdoma. Taču cenšos arī saprast šos cilvēkus, piebilst A.Šķēle. “Vienā vārdā – gribēja dzīvot. Tādā ziņā to var saprast. Jā, patiešām, vilināšanas metodes turklāt bija ciniskas un reizē izsmalcinātas. Cilvēki vairs neaptvēra savu maksātspējas realitāti un nesamēroja to ar piedāvāto kārdinājumu. Banku peļņas pieaugums bija 80% gadā un vairāk,” intervijā kreditēšanas bumu rakstutoja A.Šķēle.
Diena jau ir rakstījusi, ka iepriekš intervijās medijos A.Šķēle paudis uzskatu, ka Latvijā jādiskutē par lata devalvāciju.
A.Šķēle intervija LA arī pauda uzskata, ka kādā brīdī varētu mainīt valdības veidošanas principu un valdībā iesaistīt krieviskas izcelsmes politiķus. Taču tas neattiecoties uz šībrīža Saskaņas centru.
“No latviešu tautas interesēm ilgtermiņā skatoties, pāris Ministru kabineta locekļu, kurus ievēlējuši krievu cilvēki, latviešu nacionālām ilgtermiņa interesēm nāktu tikai par labu. Tas būtu nepieciešams, lai arī cittautieši, kuru te ir ļoti liels īpatsvars, saprastu, ka Latvijā visi cilvēki ir vienādi. Ka nekļūdās tikai tas, kas nedara. Ka kļūdas gadās nevis "sliktajiem latviešiem", bet gan nekompetentiem vadītājiem, kuri, var gadīties, ir gan latvieši, gan krievi.”