Jānis Ikstens, politologs. Es nezinu nevienu deputātu un nevienu cilvēku, kurš nebūtu neviennozīmīgi vērtēts. Katram ir savi plusi un katram ir savi mīnusi. Ja mēs runājam konkrēti par Jāni Šmitu, tad neapšaubāmi viņa izteikumi vienai vai otrai sabiedrības grupai “liek uzacīm pacelties uz augšu”. Tomēr es esmu diezgan drošs, ka ir arī sabiedrības grupa, kura ar vislielāko prieku sveic Jāņa Šmita iecelšanu amatā. Līdz ar to mēs varam iesaistīties bezgalīgās diskusijās, kas kuram patīk, kas nepatīk. Būsim reālisti, jo, kas, piemēram, patīk laikrakstam Diena var nepatikt laikrakstam Latvijas Avīze. Tendence ir tāda, ka tā saucamā intelektuālā elite, kuras viedokļi dažādu iemeslu dēļ tiek atražoti plašsaziņas līdzekļos ir, protams, liberālāk orientēta nekā vidusmēra Latvijas iedzīvotājs un tas tā arī ir citās valstīs.
Ja mēs raugāmies uz šo situāciju nedaudz plašāk un ja neskatāmies uz Saeimu, kuru ir ievēlējuši laikraksta Diena lasītāji, tad nevar izlikties, ka nav to cilvēku, kuri apsveic Šmitu, Šmita nostāju un viņu pilnībā atbalsta un kuriem ir ļoti negatīva attieksme pret homoseksuālismu.
Runājot par Pētera Tabūna iecelšanu pilsonības komisijas vadītāja amatā, es savulaik vienā savā rakstā esmu rakstījis, ka Saeimas komisiju nozīme likumu radīšanā (cik daudz likumprojektus iesniedz Saeimas komisijas) ir nepārtraukti samazinājusies no 5.līdz 8.Saeimai. Ja 5.Saeimā katru piekto likumprojektu iesniedza komisija, tad 8.Saeimā tikai katrs desmitais bija komisijas sagatavots. Tagad galvenais likumprojektu radītājs ir valdība. Man ir grūti iedomāties, ka vienas komisijas vadītājs varētu izdarīt kaut ko neprognozējumu. Ja nu par kaut ko šeit būtu jāsatraucas, tad tas ir tas, ka tēvzemiešiem ir Tieslietu ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Naturalizācijas pārvalde. Naturalizācijas pārvaldē visi mehānismi ir daudz efektīvāki un pieejamāki nekā Pilsonības likuma izpildes komisijā Saeimā.