Tādējādi, iespējams, tiks lauzti agrākie priekšstati, ka Valsts prezidenta kanceleju vada cilvēks, kurš paliek prezidenta ēnā.
Ventspils ēnas
Uzaicinot G. Daudzi šajā amatā, A. Bērziņš atsaucās uz iespējamību, ka 23. jūlija referendumā tauta varētu nobalsot par Saeimas atlaišanu, un tad līdz ārkārtas vēlēšanām septembrī Saeimas sēdes sasauc un to darba kārtību nosaka Valsts prezidents. Šajā periodā bijušā Saeimas priekšsēža pieredze prezidentam būs ļoti noderīga. Taču tikai laiks rādīs, kā G. Daudzem izdosies norobežoties no partijas Latvijai un Ventspilij un ļaut A. Bērziņam saglabāt patstāvību lēmumu pieņemšanā. Savā iepriekšējā politiskajā darbībā G. Daudze gan bijis rezervēts pret tagadējā Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvām, rosinot grozījumus Satversmē, gan kritiski izteicies par V. Zatlera dotajiem uzdevumiem Saeimai pēc 2009. gada 13. janvāra grautiņa pie Saeimas. Iepriekš G. Daudze bija Dienai sacījis, ka prezidentam nevajadzētu dot parlamentam šādā formā uzdevumus, bet sadarboties ar Saeimu. Varas institūciju sadarbības veicināšana būšot viens no uzdevumiem. Savukārt pirmdien G. Daudze Dienai apgalvoja, ka prezidenta kancelejas vadītājs «netaisa politiku» un tie, kuri pazīstot A. Bērziņu, zinot, ka viņš ieklausās argumentos, bet lēmumus pieņemot pats.
Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka amatā paliks Ēriks Ozols, kuru šajā postenī pirms četriem gadiem uzaicināja V. Zatlers. Ē. Ozols ar G. Daudzi ir pazīstams no medicīnas studiju gadiem. No tagadējā prezidenta komandas uz jauno pāries arī ārlietu padomnieks Andris Pelšs, padomnieks drošības jautājumos Raimonds Rožkalns, kā arī Antonijs Zunda, kurš konsultē prezidentu vēstures jautājumos. Pēc sešiem Saeimas Juridiskajā birojā nostrādātiem gadiem piedāvājumu kļūt par prezidenta juridisko padomnieku ir pieņēmis gados jaunais Edgars Pastars, kurš sākotnēji būs vienīgais padomnieks šajos jautājumos, kā tas bija arī Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā. V. Zatleram palīdzēja divas juridiskās padomnieces, un to var saistīt ar viņa pastiprināto iesaistīšanos iekšpolitikā. E. Pastars, kuram, tāpat kā citiem padomniekiem, būs arī divi palīgi, cer, ka ar pienākumiem tiks galā. Viņaprāt, prezidenta likumdošanas iniciatīvas nav augstākās valsts amatpersonas darbības prioritāte, jo likumprojektiem būtu jātop valdībā. Prezidentam, kurš lemj arī par likumu nodošanu otrreizējai caurlūkošanai, esot vairāk koordinējošā loma.
Savienos ar ģimeni
Ar visiem komandas cilvēkiem A. Bērziņš ir ticies pats. Zināms, ka ar L. Krapāni viņam ir bijušas vairākas sarunas, ko var saistīt ar vairākiem faktoriem. No premjera preses sekretāres amata pirms trim mēnešiem L. Krapāne faktiski nevis aizgāja pati, bet viņu palūdza to izdarīt pēc tam, kad atklātībā bija nākusi neskaidros apstākļos iegūtā viņas privātā sarakste ar toreizējo valdības preses dienesta vadītāju Aivi Freidenfeldu. Tajā neglaimojoši vārdi bija veltīti Vienotības līderiem. Taču L. Krapānei ir liela pieredze, jo viņa ir bijusi gan prezidenta Gunta Ulmaņa, gan premjeru Viļa Krištopana un V. Dombrovska preses sekretāre. L. Krapāne atzina, ka tieši darbs ar žurnālistiem, kas ir ļoti pazīstams, viņu saista visvairāk, lai gan šajās dienās viņai bijis paredzēts sākt strādāt citā, ar biznesu saistītā vietā. Viņai ir arī piecus gadus veca meitiņa, un prezidenta komandā varētu būt lielāka slodze nekā premjera birojā, kur nebija jāstrādā vēlās vakara stundās un jāpavada amatpersona ārvalstu vizītēs, taču L. Krapāne bija pārliecināta, ka spēs šo darbu savienot ar ģimeni. Valsts prezidentam vēl būs padomnieks ekonomikas jautājumos un, iespējams, arī padomnieks izglītības un kultūras jautājumos, kāda līdz šim nebija.
Jaunais Valsts prezidents zvērestu nodos Saeimā 8. jūlijā. Pēc tam Saeimas Sarkanajā zālē tiks pacelta glāze šampanieša, bet, kā jau ziņots, inaugurācijas balli A. Bērziņš nerīkos, tā laužot agrāko gadu tradīciju. Prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ē. Ozols Dienu informēja, ka prezidenta stāšanās amatā izmaksās ne vairāk kā 1000 latu. Zināms, ka pirms četriem gadiem V. Zatlera inaugurācija Jelgavas pilī, ko gan nerīkoja viņa komanda, un pārējie ar stāšanos amatā saistītie izdevumi bija ap 80 000 latu.