Ierosinājums paredz, ka Saeimas atlaišanu var ierosināt desmitā daļa vēlētāju un par tās atlaišanu jānobalso ne mazāk kā pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Savukārt tautas nobalsošanai nodotie, bet nepieciešamo atbalstu neguvušie Satversmes grozījumi paredzēja divas reizes mazāku nepieciešamo vēlētāju skaitu, lai atlaistu parlamentu. Tie paredzēja, ka Saeima ir atlaista, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) jau Saeimas prezidija sēdes laikā vērsa klātesošo uzmanību uz JL iniciatīvu, atļaujoties izteikt savu viedokli par to. «Man ir prieks, ka Jaunais laiks tik īsā laikā pēc referenduma jau ir sapratis, ka tautas nobalsošanā nodotie Satversmes grozījumi paredzēja bīstami zemu slieksni, lai rosinātu parlamenta atlaišanu, un tagad atkārto to pašu priekšlikumu, par ko jau iepriekš runāja koalīcija,» Dienai sacīja G.Daudze. Viņš atgādināja, ka toreiz JL to neesot uzskatījis par labu variantu.
Savukārt JL priekšsēdētāja un Satversmes grozījumu apakškomisijas vadītāja Solvita Āboltiņa norādīja, ka minētajam priekšlikumam nav nekāda sakara ar koalīcijas sarunām. "Nezinu, par ko runāja koalīcija, Jaunais Laiks nav koalīcijā." Viņa norādīja, ka šis priekšlikums izstrādāts jau 2003. gadā, kad krita Einara Repšes valdība, taču tolaik šo ierosinājumu, pie kura nopietni strādāts, konsultējoties ar konstitucionālo tiesību ekspertiem, kritizēja gan tā laika Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan politologi. Tagad šo ierosinājumu JL iesniedzis atkārtoti, jo "ir svarīgi iespējami ātri sabiedrībai parādīt, ka parlaments var vienoties par redakciju, kas reāli pieļauj Saeimas atlaišanu", sacīja S.Āboltiņa.
Viņa arī noraida G. Daudzes un citu koalīcijas politiķu apgalvojumus, ka referendumā nodotie grozījumi paredzētu bīstami zemu slieksni Saeimas atlaišanai. "Šis Satversmes grozījumu ierosinājums tāpat kā referendumā nodotais nerada bažas," uzsver S. Āboltiņa, taču piekrīt, ka šis ierosinājums paredz būtiski augstāku vēlētāju aktivitāti. "Jāatrod vidusceļš starp tiem, kas populistiski bļaustās, ka tas ir viegli iespējams, un tiem, kas saka, ka pašreizējā redakcijā atlaist Saeimu ir nereāli," norāda S. Āboltiņa.