Jaunais superpārvaldītāja modelis – jēls un sasteigts

Primitīvas kļūdas, paviršība un nekompetence, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu nezināšana un neievērošana, interese tikai par komerciāliem mērķiem un ceļa nolīdzināšana valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai. Lai gan Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) bija centies saīsināt sagatavotā jaunā lielāko valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa sabiedrisku apspriešanu, virkne iestāžu un organizāciju tomēr to paspējušas izanalizēt un sniegušas iznīcinošus slēdzienus par šī dokumenta saturu.

Ierosinātā modeļa būtība Pārresoru koordinācijas centrs – divdesmit darbinieku liela iestāde Ministru prezidenta tiešā pakļautībā un ar plašām, bet izplūdušām funkcijām un neizvērtētu atdevi – 23. aprīlī savā mājaslapā paklusām ievietoja konceptuālā ziņojuma projektu Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju.

34 lappuses garā dokumenta kopsavilkums – premjera Krišjāņa Kariņa pakļautībā esošā iestāde, atsaucoties uz valdības deklarācijā minēto, ieteic visas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības iedalīt divās grupās un nozīmīgāko deviņu kapitālsabiedrību pārvaldīšanai un kontrolei izveidot pavisam jaunu valsts kapitālsabiedrību, kuru savukārt kontrolētu pats PKC.

Šīs deviņas īpaši svarīgās kapitālsabiedrības būtu a/s Latvijas valsts meži, a/s Latvenergo, va/s Starptautiskā lidosta Rīga, va/s Latvijas loto, a/s Augstsprieguma tīkls, va/s Latvijas dzelzceļš, a/s Latvijas pasts, a/s Attīstības finanšu institūcija Altum un va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Savukārt pārējās 56 valsts 100% īpašumā esošās kapitālsabiedrības esot klasificējamas kā nekomerciālas un Pārresoru koordinācijas centru vismaz pagaidām tik ļoti neinteresējot.

Turklāt konceptuālajā ziņojumā nomaskētas vairākas tēzes attiecībā uz iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Cita starpā Pārresoru koordinācijas centrs iesaka noteikt pienākumu pārvērtēt līdzdalību valsts kapitālsabiedrībās, kuru kapitāldaļas ar likumu noteiktas par neatsavināmam, un piešķirt centram tiesības organizēt šo pārvērtēšanu.

Aizdomīga steiga

Neraugoties uz tieši garo maija brīvdienu laikā noteikto sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, kopumā gan no dažādām sabiedriskajām organizācijām, gan valsts iestādēm saņemti divarpus desmiti atsauksmju un priekšlikumu, kuru vidū atrodama arī asa kritika par centra – kas sevi pozicionē kā labas pārvaldības principu ieviesēju – rīcību sabiedrības iesaistē.

"Neizpratni raisa pieeja konceptuālā ziņojumā vairākkārt atsaukties uz OECD labas korporatīvās pārvaldības principiem, bet pašu konceptuālo ziņojumu publiskot aprīļa beigās, prasot par to sabiedrības locekļiem sniegt atzinumus līdz 8. maijam, zinot, ka pa vidu ir četras brīvdienas un valstī ir Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija. Tik īsā laika periodā nav iespējams veikt detalizētu analīzi un izstrādāt priekšlikumus dokumenta uzlabošanai," savā atsauksmē norāda Latvijas Kokrūpniecības federācija.

Uz aizdomīgo steigu norāda Latvijas Darba devēju konfederācija: "LDDK iebilst arī pret apstākli, ka valsts sekretāru sanāksmē 2020. gada 30. aprīlī tika uzsaukts un nodots saskaņošanai minētā konceptuālā ziņojuma projekts pirms sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām. Uzskatām, ka vīrusa Covid19 radītās krīzes laikā sabiedriskās apspriešanas un arī valsts sekretāru sanāksmē uzsauktā projekta saskaņošanas termiņš nedrīkst pārklāties."