Domāju, ka tās ir laimīgas beigas, zaudēts nav nekas, jāuzsver ieguvumi (piemēram, ministrijām – jauniešu ieteikumu veidā), gan pieredze, gan dzīves skola pašiem jauniešiem. Ceru, ka ieguvums bija arī Latvijas jaunatnei – mēģinājām pierādīt, ka ir iespējams piedalīties politiskajos procesos, paust savu viedokli, nostāju, domāju, ka tas mums arī izdevās.
Šajā reizē jaunības maksimālisms un kalnu gāšana vēlmes sastapās ar reālo politikas situāciju. Brīžiem bija smagi, tika pieļautas kļūdas, bija lietas ko projekta ietvaros varējām darīt arī citādāk, bet šī ir pirmā reize, kad kaut kas tāds kā JMK tiek realizēts dzīvē. Ideja ir īstenota, ir ielikti pamatakmeņi turpmākai projekta gaitai, ir arī entuziasti, kas to vēlas turpināt, un tas ir arī pats galvenais – ka ideja nenodziest.
Ieteikumi Ārlietu ministrijas darba uzlabošanai
Es, Mārtiņš Trons, desmit nedēļas piedalījos projektā "Jauniešu Ministru kabinets" un veicu Jauniešu ārlietu ministra pienākumus. Pastiprināti iepazīstoties un izpētot Ārlietu ministrijas struktūru un darbību, ierosinu:
1. Caur Latvijas pārstāvniecībām, vēstniecībām, konsulātiem veicināt iespēju Latvijas uzņēmējiem rast jaunus noieta tirgu un sadarbības partnerus,
2. Aicināt politiķus nenākt klajā ar populistiskiem vēstures traktējumiem un valstij un tās tēlam kaitējošiem subjektīviem, nepamatotiem spriedumiem. Atgādinājums politiķiem, ka viņi ir uzņēmušies lielu atbildību - darbu valsts un tautas kopējā labā. Aicinājums strādāt nākotnes labā, nevis aizrauties ar pagātnes lietām un nemitīgu un nevajadzīgu vēstures faktu pasniegšanu. Tās ir lietas, kas lielā mērā arī ietekmē Latvijas un citu valstu politisko un ekonomisko sadarbību. Uzlabot (kā arī nepasliktināt) politiskās attiecības ar citām valstīm, no kurām lielā mērā ir atkarīga arī ekonomiskā sadarbība,
3. Aicināt uzņēmējus kooperēties līdzīgu preču un produktu ražošanā, kas ir viens no veidiem, kā nodrošināt lielākas saražoto preču partijas, tādējādi atvieglojot eksporta iespējas un jaunu tirgu iekarošanu. (Latvijas uzņēmumi ir salīdzinoši mazi, bieži vien nespēj piedāvāt lielas preču partijas, tādejādi tas apgrūtina arī preču pārdošanu, jo, lai patērētājs izvēlētos konkrētu preci, tai jau ir jābūt zināmai, kā arī vienmēr pieejami),
4. Par tūrisma iespējām Latvijā vairāk popularizēt NVS valstu iedzīvotājus, kas vienmēr ir atzinīgi vērtējuši atpūtas un tūrisma iespējas Baltijas valstīs. Jauna niša ir ekotūrisms, kā potenciālā auditorija uz ko strādāt (veiksmīgākais variants) - Maskavas apgabala iedzīvotāji, jaunās ģimenes ar bērniem ( Latvijas institūta joma),
5. Vairāk sadarboties ar latviešu diasporām ārvalstīs – ar to starpniecību gan veidot un popularizēt Latvijas tēlu, gan ekonomiskā, gan kultūras un tūrisma ziņā,
6. Latviešu diasporas un latviešu studentus ārvalstīs piesaistīt Latvijas augstskolu programmu, studiju iespēju reklamēšanā,
7. Izmantot latviešu diasporas ekonomisko sakaru veicināšanai starp Latvijas uzņēmējiem un ārvalstīm,
8. Izmantot Eiropas Komisijas programmu „Jaunatne”, ar kuru ir iespējams radīt apmaksātas stažieru (brīvprātīgo, praktikantu) vietas Latvijas vēstniecībās ārvalstīs,
9. Rast iespēju studentiem piedāvāt plašākas un vērtīgākas prakses iespējas – sākot no ministra, valsts sekretāra padomniekiem līdz nodaļu asistentiem. Cilvēkresursu trūkuma gadījumā piesaistīt studentus kā praktikantus,
10. Ārlietu ministrijas vadībā izveidot Ārlietu attīstības padomi, kur pieaicināt brīvprātīgo politikas zinātnes, starptautisko attiecību u.c. doktorus, pētniekus, mācībspēkus. Konkrētu jautājumu sīkākai pētīšanai var pieaicināt studentus, kuri to darītu arī mācību procesa ietvaros. Ministrijai brīvprātīgi piesaistīt augstskolu attiecīgo programmu mācībspēkus un studentus dažādu pētījumu veikšanā, Latvijas ārpolitisko mērķu, stratēģiju u.c. materiālu izstrādē,
11. Liberalizēt imigrācijas politiku Latvijā. Rast iespēju ārvalstu studentiem Latvijā ierasties ar tūrisma vīzām un visas nepieciešamās formalitātes, intervijas veikt tepat uz vietas Latvijā,
12. Izglītības eksporta jomā izveidot iespēju augstskolu vadībai, mācībspēkiem braukt uz ārvalstīm un eksaminēt potenciālos studentus tur, kā arī piesaistīt konsulārā departamenta cilvēkus formalitāšu kārtošanai studentiem,
13. Latvijas uzņēmējiem ārvalstu tirgos iespēju robežās palīdzēt meklēt specifiskas nišas, izstrādājot jaunus produktus, idejas. (Nespējam konkurēt, piedāvājot zināmu, ikdienā lietojamu, standarta produkciju),
14. Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, veicot preses apskatus, ar tiem iepazīstināt ar Latvijas uzņēmējus, kas tādejādi var gūt plašāku informāciju par attiecīgās valsts politisko, ekonomisko situāciju,
15. Sabiedrību plašāk informēt par valsts kopējām ārpolitikas nostādnēm un mērķiem.
Vispārīgie ierosinājumi:
16. Materiāltehnisko bāzi, kas atbrīvojas pēc ministrijas reorganizācijas un darbinieku štatu samazināšanas, nodot lietošanā nevalstiskajām organizācijām apmaiņā pret noteiktu funkciju veikšanu,
17. Ministrijā izmantot taupīgo fontu jeb fontu, kas papīra printēšanai izmantotu par 20% mazāk tintes. Fonts burtus nemaina un tie ir salasāmi, bet tiem pa vidu tiek atstāti balti punktiņi. Tas ir tā dēvētais EcoFont. Vairāk informācijas - http://www.sitepoint.com/blogs/2009/01/31/cut-costs-by-saving-ink-with-ecofont/,
18. Ieviest skype un piekopt praksi zvanīt caur to, tādējādi iespējams ekonomēt uz telefonsarunu rēķina.