Pašvaldības ir veidotas vietējo interešu pārstāvībai, un to mērķis ir uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem.
Attiecības starp LPS, valdību un Saeimu veidojas viļņveidīgi, ir pacēlumi un arī kritumi, apgalvo Jaunsleinis. Kad valstī sākās ekonomiskā krīze, pašvaldības valdībai bija ļoti vajadzīgas. Pēc Jaunsleiņa domām, bez pašvaldību atbalsta mēs nebūtu izbēguši no sociāliem nemieriem. Pašvaldības bija tās, kas uz vietām savu iespēju robežās mēģināja risināt cilvēkiem svarīgas problēmas, kas ļāva viņiem nenosalt un nenomirt badā, palaist bērnus skolā. Tobrīd no valdības puses nebija augstprātības, tika pārdalīti resursi, lai amortizētu iespējamos sociālos satricinājumus.
Tagad, kad valsts ekonomiskais stāvoklis uzlabojas, LPS priekšsēdim esot sajūta, ka pašvaldības valdībai vairs nav vajadzīgas. Jau pieņemot šā gada valsts budžetu, samilza konflikts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp valdību un pašvaldībām. LPS galvenā prasība bija noteikt iedzīvotāju ienākuma daļu pašvaldību budžetos vismaz 85% apmērā vai arī kompensēt IIN samazinājumu pašvaldībām 32 miljonu latu apmērā. Valdība tam nepiekrita. "Nedomāju, ka tādai politikai būs ilgtermiņa panākumi," uzskata Jaunsleinis.
Iespējams, valdības un pašvaldību attiecībās ir par daudz iejaukusies politika, uzskata Jaunsleinis. Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām lielākajā daļā pašvaldību pie varas ir partijas, kas vai nu ir izbeigušas savu darbību, vai arī Saeimā ir atstātas opozīcijā. Vienotība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ir maz pārstāvētas pašvaldībās, arī Reformu partija pašvaldībās ir maz pārstāvēta, jo uz iepriekšējām vēlēšanām tā vēl nebija izveidota. Patlaban pie varas novados pamatā ir opozīcijas partiju pārstāvji vai arī daudzi ilggadējie mēri ir nodibinājuši savas reģionālās partijas. "Varbūt tas ir atstājis savu iespaidu uz valdības un pašvaldību attiecībām," norāda Jaunsleinis.