“Uzreiz pēc tās traģēdijas meklēju kādu patvērumu un sapratu, ka to ir ļoti grūti atrast tajā pasaulē, kāda man bija bijusi un bija tajā brīdī (..) Tas notikums bija pavērsiena punkts. Nebiju vainīgs, taču nav daudz vieglāk, kad tu nogalini, nebūdams vainīgs. Bet dzīvē tā gadās, ka tie melnākie brīži savā ziņā pēc laika izrādās tie gaišākie. Esmu pārliecināts, ka Dievs uzrunā cilvēkus, ļoti iespējams, pat šādi”, stāsta Jaunups.
Viņš uzsver, cik liela nozīme toreiz bijusi mācītājam Jurim Rubenim: “Jā, arī alkoholu kopš tā laika nelietoju. Studiju gados gan uzdzīvoju. Juris Rubenis man ieteica: «Kādu laiku nelieto alkoholu. Kad emocionāli savāksies, atgriezīsies ikdienā un iedzersi, nedod Dievs, kādreiz par daudz, tu psiholoģiski atkritīsi atpakaļ.» Es viņu uz vārda klausīju. Pagāja pusgads, gads, un es neatsāku.”
Jaunups tikai vienreiz pēc tam esot iedzēris - zaudējis derības par Argentīnas un Meksikas futbola spēles iznākumu, un tad nācies izdzert dažus malkus vīna.
Politiķis arī neslēpj, ka ir pamēģinājis narkotikas: “Jā, esmu. Sen, jaunībā. Amsterdamā. Marihuānu. Taču neesmu par tās legalizāciju, diemžēl man ir pieredze, kad daži paziņas, kas sāka ar marihuānas pīpēšanu, beiguši kā heroīniķi vai tikai ar lielām mokām tikuši no narkotikām vaļā”.
Žurnāla Playboy janvāra numurā lasiet:
Vecākais 10. Saeimas deputāts 1924. gadā dzimušais Visvaldis Lācis ir divus gadus vecāks par Playboy dibinātāju Hjū Hefneru un uzskata sevi par lielāku veiksminieku. Pirmā veiksme bija tēva, pensionēta Politpārvaldes ierēdņa, nāve autokatastrofā 1940. gada rudenī, citādi ģimene būtu izsūtīta. Otrā veiksme – izdzīvošana katjušas apšaudē. Trešā – visu mūžu mīlējis tikai vienu.
Par to, cik ilgi vīrietis var, par karu toreiz un cīņām politikā šodien atklātā intervijā stāsta Visvaldis Lācis.