LNT raidījumā 900 sekundes viņš pauda viedokli, ka ministra pienākumus var pildīt kāds cits ministrs darba savienošanas kārtībā, bet ministriju reāli valda valsts sekretārs. "Valstī nekas nav noticis pēdējo sešu nedēļu laikā, kad ir vakantas attiecīgās ministrijas, un vissliktākajā gadījumā nekas traks arī nenotiks, ja nostrādās līdz vēlēšanām šādā sastāvā."
Viņš arī uzskata, ka pieredze un prakse strādāt kompaktākā valdībā nāks
par labu pašiem
politiķiem, jo pēc vēlēšanām būs jāsamazina ministriju skaits.
E.Jaunups arī paziņoja, ka tā saucamā valdības krīze, ja to tā varot nosaukt, ir ieilgusi tikai un vienīgi viena iemesla pēc – Ainārs Šlesers un LPP/LC, kurai tika piedāvāts ieņemt visus vakantos Tautas partijas (TP) amatus, četras nedēļas domāja, strādāt vai nestrādāt. Beigās A.Šlesers izšķīrās nestrādāt, jo "daudz ērtāk ir kritizēt no malas kopā ar [TP līderi Andri] Šķēles kungu". Kopš šī lēmuma ir pagājušas tikai divas ar pusi nedēļas, uzsvēra politiķis.
Viņš arī apgalvoja, ka šajā jautājumā ir iejaucies banku lobijs. "Tās ir tādas pilnīgas spekulācijas." Viņš pieļāva, ka TB/LNNK līderim Robertam Zīlem, kas saskaņā ar LNT vēstīto tā izteicies, trūkst informācijas, jo viņš ir mazāk iesaistīts Latvijas iekšpolitikā un vairāk nodarbojas ar Eiropas politiku. Par banku lobiju šeit nav ne mazākā pamata runāt, teica E.Jaunups.
Savukārt vaicāts par Rīgas pils iejaukšanos, uz ko iepriekš norādījis TV3 raidījums Nekā personīga, E.Jaunups pauda uzskatu, ka to nevajadzētu saukt par spiedienu. "Es to sauktu par ļoti gaumīgu iesaistīšanos noteiktas problēmas risināšanā. Tā ir ne tikai laipnība no prezidenta pils puses, bet tas ir savā ziņā arī pienākums, jo arī prezidenta pils ir atbildīga par situāciju, kāda šobrīd ir valstī. Visiem politiķiem, kas šobrīd ir amatos, šīs problēmas ir jārisina, – gan valdībai, gan koalīcijas partneriem, gan prezidenta pilij."
Viņš atturīgi atbildēja uz jautājumu, vai kavēšanās ar tieslietu ministra apstiprināšanu saistīta ar Ventspils uzņēmēju interesēm, apgalvojot, ka vienīgais kavēšanās iemesls ir tas, ka nav vienošanās starp koalīcijas partneriem. Kāpēc koalīcijas partneriem ir pretenzijas, grūti spriest, jāprasa šīm koalīcijas partijām, teica politiķis.
E.Jaunups gan pauda pārliecību, ka tieslietu ministrs tiks atrasts un vienošanās tiks panākta, un tas varētu notikt tuvākā mēneša laikā.
Lūgts komentēt finanšu ministra Einara Repšes (JL) un valdības vadītāja attiecības, ņemot vērā to, ka ministrs nosūtījis vēstuli ar aicinājumu rūpīgāk izvērtēt tēriņus, E.Jaunups pauda viedokli, ka abu sadarbība norit lieliski. "Labi nav īstais vārds, teikt "labi" nozīmē nepateikt neko, sadarbība notiek lieliski," klāstīja JL pārstāvis.
Viņš norādīja, ka tas ir finanšu ministra pienākums rūpēties un sekot līdzi situācijai, kāda krīzes laikā veidojas. Vaicāts, kāpēc sūtīta vēstule, nevis mutiski norādīts uz problēmu, E.Jaunups norādīja: "Komunikācijas veids nav vienkārša aprunāšanās, mēs runājam par valdību un valdībai ir jāstrādā ar dokumentiem, valdībai ir jāpieņem lēmumi, jāprotokolē lēmumi un tas nav aprunāšanās līmenis. Tā acīmredzot parlamentā atsevišķi deputāti aprunājās un izdomāja neatbalstīt [ģenerālprokurori Jāni] Maizīša kungu, melojot sabiedrībai, ka balsojuši par. Tas ir tas aprunāšanās līmenis. Šeit ir jāstrādā tiešām ar dokumentiem, cipariem, un ja finanšu ministrs redz, ka ir zināmas bažas attiecībā uz to, kādā veidā šobrīd pildās un tērējas budžets, piemēram, līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojuma ziņā, tad finanšu ministrs iededz dzelteno gaismu kā brīdinājumu valdībai: "Stop, mums ir ļoti nopietni jāskatās.""
Kaut kādā brīdī Finanšu ministrija iedegs sarkano gaismu, ja tāda situācija būs nepieciešama, piebilda politiķis. Tā ir, kā futbolā, var teikt, dzeltenā kartīte, skaidrs, ka ir brīdinājums un tuvākajā periodā attiecībā uz papildu izdevumiem jābūt ļoti ļoti uzmanīgiem, teica E.Jaunups.