JL: noziegumi pret bērniem uz valdošās koalīcijas sirdsapziņas

Deputātei Lindai Mūrniecei — cerībā uz sadarbību (konstruktīvu) [54] Taivo Trams, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Piektdiena, 26. septembris (2008) 00:12 Ir saprotams, ka neviens nevar palikt vienaldzīgs, uzzinot, ka nelaimē cietis kāds bērns. Arī Saeimas deputāte Linda Mūrniece komentārā portālā «apollo.lv», kas tika publicēts šā gada 23. septembrī, pauž sašutumu un neizpratni, īpaši runājot par valsts atbildību. Autore norāda, ka viņa ir neziņā par pasākumiem, kādus valsts īsteno, lai mazinātu no vardarbības cietušo bērnu skaitu. Dīvainā kārtā Mūrnieces kundze, kas ikdienā pilda deputātes pienākumus un apmeklē Saeimas sēdes, nav dzirdējusi par virkni priekšlikumu, kurus ir izstrādājusi arī Bērnu un ģimenes lietu ministrija un kuri ir skatīti, vēl vairāk — pieņemti Saeimā. Bērnu drošība ir plašs jēdziens. Ir jāņem vērā iespējamie apdraudējumi gan uz ielas, gan mājās, īpaši pēdējos gados arvien vairāk aktualizējas jautājums par bērnu drošību internetā. Ņemot to vērā, ir iedzīvinātas vairākas ļoti nozīmīgas likuma normas. Vēl pirms Saeimas vasaras brīvdienām galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Elektronisko sakaru likumā ar mērķi nodrošināt labāku aizsardzības sistēmu bērniem internetā, lai mazinātu iespēju piekļūt informācijai, kurā propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kura rada draudus bērna garīgajai attīstībai. Pašlaik Saeimā tiek skatīti grozījumi Krimināllikumā, kas nosaka stingrākus sodus par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās, izstrādāta programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.–2011. gadam, lai panāktu vardarbīgu nodarījumu skaita samazināšanos un piedāvātu kvalitatīvu palīdzību ģimenēm, kas ar to saskaras. 2007. gada oktobrī parakstīšanai tika atvērta Eiropas Padomes konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, kurai iespējami ātrā laikā plāno pievienoties arī Latvija. Interesanti, ka cienījamā deputāte neko nav dzirdējusi arī par ministrijas izstrādātajiem, Ministru kabineta akceptētajiem un Saeimā 2007. gadā iesniegtajiem grozījumiem Ārstniecības likumā, kam vistiešākajā veidā vajadzēja uzlabot bērnu drošību. Tie paredz, ka gadījumos, kad ārstniecības iestādē, kura nodrošinājusi dzemdību palīdzību dzemdībās, ir aizdomas, ka jaundzimušajam netiks nodrošināta pilnvērtīga bērna aprūpe ģimenē, tā nekavējoties par bērna dzimšanu informē mātes uzrādītās dzīvesvietas bāriņtiesu, norādot aizdomu rašanās pamatu. Atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta tālāku virzību neatbalstīja, norādot, ka tas ir pārāk nekonkrēts un uzliek jaunus pienākumus ārstniecības personām, tāpēc būtu nododams pārstrādāšanai Ministru kabinetam. Uzskatām par savu pienākumu atsvaidzināt Mūrnieces kundzes atmiņu, atgādinot pērnā gada 15. marta Saeimas sēdi, kad notika balsojums ar mērķi neatbalstīt šo priekšlikumu tālāku virzību. «Domājot par bērnu aizsardzību», deputāte nobalsoja par šo grozījumu kavēšanu, apstādinot to iespējami ātrāku pieņemšanu. Daudz tiek runāts par bāriņtiesu atbildību, un nevar noliegt, ka tieši šīs institūcijas lemj par aprūpes un aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem, kuri nespēj sniegt pienācīgu aprūpi. Tomēr svarīgi ir norādīt, ka bērnu tiesību aizsardzība ir īstenojama, sadarbojoties vairākām institūcijām. Īpaši uzmanība jāpievērš sociālo dienestu darbam, kuru uzdevums ir ikdienā veikt sociālo darbu ar ģimeni, tādējādi laikus pamanīt iespējamās nelaimes cēloņus, ziņot par tiem atbildīgajām institūcijām un kopīgiem spēkiem tos novērst. Līdz ar jaunā Bāriņtiesu likuma pieņemšanu ir skaidri definēti bāriņtiesu pienākumi, tiesības un lietu izskatīšanas piekritība, pastiprināta bāriņtiesu atbildība bērnu tiesību un interešu ievērošanas nodrošināšana un izvirzītas augstākas profesionālas prasības bāriņtiesas priekšsēdētājam un bāriņtiesas darbiniekiem.Deputāte norāda uz nepieciešamību iedzīvināt jaunus mehānismus par dzimumnoziegumiem sodīto personu uzraudzībai, kas pēc būtības ir Iekšlietu ministrijas kompetence. Te nu kļūst aktuāls jautājums — kāpēc laikā, kad L. Mūrniece atradās Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā, šis jautājums jau netika atrisināts un kādas citas būtiskas iniciatīvas šā jautājuma risināšanā viņa ir virzījusi? Ņemot vērā minēto, jājautā, vai bērnu drošības jautājumi cienījamo deputāti Mūrnieci patiesi interesē, vai šī publikācija pēc formas un satura ir konstruktīvi ieteikumi vai tomēr destruktīva demagoģija? Ja Mūrnieces kundze būtu vēlējusies analizēt pašreizējo valsts politiku un sniegt kādus racionālus priekšlikumus, kas palīdzētu samazināt vardarbības gadījumu skaitu, viņa būtu atradusi iespēju iepazīties ar plašāku informāciju. Uzskatām par savu pienākumu deputātei šo informāciju sagatavot un nosūtīt, tā ir atrodama arī šā raksta beigās. Visādā ziņā — paldies par ieinteresētību. Ceram, ka tā kādreiz kļūs arī konstruktīva. Atbildot uz apgalvojumu, ka no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas «līdz parlamentam nekad nav nonācis neviens priekšlikums, kā mainīt likumdošanu vai jebko citu, kas izglābtu bērnus», informējam deputāti Lindu Mūrnieci par Saeimā skatītajiem ministrijas priekšlikumiem, kuru mērķis ir uzlabot bērnu stāvokli Latvijā: 1. Vairākkārtēji grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, piemēram, paredzot, ka: 1) vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes; 2) lietas, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā; 3) pašvaldības sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina ģimenei nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus, vai, ja nepieciešams, bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar viņu aprūpēt; 4) bērnu aprūpes iestāde nedrīkst atteikties pieņemt bērnu īslaicīgā aprūpē, ja pēc palīdzības vēršas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes. Par bērna uzņemšanu bērnu aprūpes iestādē tās vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu; 5) bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas; 6) bērnu aizliegts iesaistīt erotisku un pornogrāfisku materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā; 7) katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību. 2. Grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz, ka gadījumos, kad ārstniecības iestādē, kura nodrošinājusi dzemdību palīdzību dzemdībās, ir aizdomas, ka jaundzimušajam netiks nodrošināta pilnvērtīga bērna aprūpe ģimenē, tā nekavējoties par bērna dzimšanu informē mātes uzrādītās dzīvesvietas bāriņtiesu, norādot aizdomu rašanās pamatu. 3. Grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz elektronisko sakaru komersantam pienākumu, sniedzot pakalpojumu, kas nodrošina piekļuvi internetam, uzstādīt satura filtru, kas ierobežo materiālu pieejamību, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai. Mērķis ir nodrošināt labāku aizsardzības sistēmu bērniem internetā. 4. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas groza bērnu vecumu, no kura var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, paredzot, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus varēs piemērot arī nepilngadīgajiem vecumā no 9 līdz 14 gadiem, ja viņi izdarījuši pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. 5. Grozījumi likumā «Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem», kas paredz uzlabojumus, lai efektīvāk sasniegtu likuma «Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem» jēgu un mērķus: 1) sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanās un nostiprināšanās bērnā; 2) bērna orientācija uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām; 3) bērna ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrācija sabiedrībā. 6. Grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz kredītiestādēm tiesības sniegt bāriņtiesām ziņas par mantojuma masas, bērnu un citu rīcības nespējīgu personu, kā ari mantojuma atstājēja konta atlikumiem un veiktajiem darījumiem, lai nodrošinātu bērnu un citu rīcības nespējīgu personu un mantojuma masas tiesību un interešu aizsardzību. 7. Bāriņtiesu likums, kur ir skaidri definēti bāriņtiesu pienākumi, tiesības un lietu izskatīšanas piekritība, pastiprināta bāriņtiesu atbildība bērnu tiesību un interešu ievērošanas nodrošināšana un izvirzītas augstākas profesionālas prasības bāriņtiesas priekšsēdētājam un bāriņtiesas darbiniekiem. Pašlaik Saeimā tiek skatīti grozījumi Krimināllikumā. Papildus — Saeimā diskutēts arī par Tieslietu ministrijas izstrādātos «Rīcības plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2008.–2010. gadam

esmu oranžs, oranžs un maz man maksā, jo oranžajiem sliktas dienas. Esmu oranžs, oranžs...

Šis ir tas gadījums, kad, izlasot rakstu, gribas nolamāties. Tikai uz valdošās koalīcijas sirdsapziņas? Un ne uz vecāku, skolotāju, opozīcijas, visas sabiedrības sirdsapziņas? Nu kā JL sirdsapziņa pieļauj izmantot tik traģisku problēmu savu populistisko mērķu īstenošanai? Atkārtoju vēlreiz. Jūs, JL, bijāt valdībā un varējāt labot visu, par ko tagad "cīnāties", bet jūs pie pirmajām grūtībām ierāvāt asti strap kājām un demisionējāt, lai tagad no pagaldes rietu. Jo tā ir vieglāk.

varbūt izlasi uzmanīgāk: Jautājums, kāpēc būdami pie varas - JL šo līkuma normu nebija mainījis??? bet atcrējas par to tikai tad? vai šī problēma aktualizējas tikai tagad?! NORMU PĒC BŪTĪBAS VAJADZĒJA MAINĪT JAU SEN! BET UZLIKT ATBILDĪBU UZ CITU PLECIEM - IR NOŽELOJAMI!

Piekrītu Jurim. Populisms ir bijis un būs, un tā īpatsvars, kā zināms, korelē ar vēlēšanu tuvumu. Bet ja tā "sausais atlikums" ir jēdzīgas izmaiņas likumdošanā, kas pasargā kaut vienu bērnu, skatāmies tam pāri. Ja Saeimas Juridiskā komisija aizvien vilcinās (kāpēc?), mediju piesaistīšana ir labs veids, kā izdarīt uz to spiedienu.

varbūt izlasi uzmanīgāk, ka tā nav šodienas ideja?

Es saprotu tā, ka mēraukla bērna attīstībai ir: 1) izglītības iespējas, tai skaitā pamatu ielikšana bez maksas, 2) ģimenes stiprināšana, jo tā ir primārā bērna attīstības vide, 3) specifisko vajadzību apmierināšanas iespējas; 4) spēju un attīstības papildus veicināšana. Izglītības sakarā spilgākais negatīvais ir eksperimenti ar izglītības saturu un sistēmu, labākais - ka vēl ir entuziasti, kas par to naudiņu strādā. Kā valsts stiprina ģimeni, uz to man nav skaidras atbildes. Atlaides alkoholam veikalos, spēļu zāles to neveicina. Te nav nodokļu politikas, kas būta vērsta sociāli saprātīgā virzienā. Labi, ka ir pabalsti un māmiņu algas. Piemēram, Lielbritānijā varbūt ka varētu pat mācīties no mums. Specifiskās vajadzības ... nu piemēram, tirgotāji parastie spekulantiņi sezonas preces bērniem tirgo pēc tādiem pašiem principiem, kā taisot andeli ar pieaugušo apģērbiem. Rezultātā strauji pieaug katalogu popularitāte. Pašvaldības Rīgā ir aizdomājušās līdz rotaļlaukumu atjaunošanai. Iespējams, uzcels vēl kādu modernu bērnudārzu. Bērnu aizsardzība ... to paši visi zina. Tur iet bēdīgi. Spēju attīstīšana gan ir strikti nolemta stutēšanai par savu naudu. Ielu bērnu īpatsvars pieaug.

da kaut ar "š", piekritu, bērnus jāsargā no psihopātiem un morālajiem izdzimtiņiem! vienīgais, kas man šajā "stāstā" nepatīk, tas, ka daži piesedzoties ar bērniem, spēlē citu spēli, kura uz bērnu drošibu neattiecās. Jautājums, kāpēc būdami pie varas - JL šo līkuma normu nebija mainījis??? bet atcrējas par to tikai tad? vai šī problēma aktualizējas tikai tagad?!

Iedomājos Circenes kundzes amatu ... un smiekliņš parāva. Iedomājos Gravas kunga brāļa dēlu Lāri un atkal smeikliņs...

Mieniet nu, kura no minoritātēm ir Latvijas valsts prioritāte? Pareizi!

populisms vispār rakstāms ar s. Bet par būtību. Man vienalga - populisma dēļ vai kā, bet bērni ir jāsargā. Un labi, ka ir kāds, kas to apzinās

JL: noziegumi pret bērniem uz valdošās koalīcijas sirdsapziņas Nepareizs apliecinājums, šo politiku istenoja arī JL, un tas arī ir uz JL un citu "izredzēto" partiju sirdsapziņas!!! Tas ir Jūsu 17 gadu garumā īstenota politika, Jūsu darbs (vai labāk - nedarbs)! Prētīgi klausīties izteicienus, kuri aiz kilometra smird ar populizmu!

Atkal vecais "arguments": ja nav izdarīts tas, tad nedarīsim vispār neko!

Ideja par priekšlaicīgas atbrīvošanas atcelšanu ir laba. Vēl tikai vajadzētu panākt, lai dzimumnoziedzniekus tiesājot netiktu ņemti vērā nekādi vainu mīkstinoši apstākļi (jo tādu nav), un viņi saņemtu maksimālo sodu.

JL: noziegumi pret bērniem uz valdošās koalīcijas sirdsapziņas