Grozījumi likumā arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā nodotajos likuma grozījumos.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kas būs jāiesniedz CVK. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.
Attiecībā uz Saeimas atsaukšanas referenduma iespēju līdz šim nebija noteikts precīzāks regulējums tam, kāds ir minēts Satversmē, un valsts amatpersonām atšķīrās viedokļi par to, kādā veidā šajā jautājumā ir jāvāc paraksti. Minētie likuma grozījumi atrisinās šo neskaidrību.
Lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.
Juridiskā komisija lēma, ka pārejas periods un pārējie likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" veiktie grozījumi stāsies spēkā 1.septembrī.
Saeima par grozījumiem likumā varētu lemt 26.jūlijā.