Pierīgas pašvaldībās dzīvojošajiem piemērotais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir pat 1000 reižu lielāks, kamēr iedzīvotāju maksātspēja atšķiras tikai 1,7 reizes, tādējādi aprēķinātās summas ir neadekvātas un nesamaksājamas, skaidroja Truksnis.
"Tie nav 20 lati par dzīvokli Ziepniekkalnā - šeit cilvēkam atnāk 600, 800 un 1200 latu nodoklis par mājiņu un 800 kvadrātmetru zemi Bulduros, kur viņa ģimene ir dzīvojusi piecās paaudzēs. Vecie jūrmalnieki krāj, savāc, sakašā no saviem radiniekiem tās naudiņas, un nāk uz domi neizpratnē, kāpēc tiek dzīti ārā cilvēki, kas šeit dzīvojuši vairākās paaudzēs, tikai tāpēc, ka kaimiņos notikuši spekulatīvi darījumi. Nupat jau situācija ir nenormāla," akcentēja Jūrmalas mērs.
Truksnis ir sašutis, ka valdība nesteidzas meklēt risinājumus Pierīgas iedzīvotāju problēmai: "Man liekas pilnīgi nepieņemami, ka valdība saka, ka kaut ko izmainīt var tikai no 2013.gada un šogad kaut ko mainīt ir par ātru, nevar neko pieņemt. Ko tas nozīmē? 2012.gadā viss paliks pa vecam un mēs pieļausim, ka mūsu iedzīvotāji slīgst parādu verdzībā vēl vienu veselu gadu? Visu var, vajag gribēt un strādāt. Lai Saeima neiet atvaļinājumos, bet lai strādā! Kā viņi drīkst tagad aiziet gulēt?" Jūrmalas mērs neslēpa dusmas un uzsvēra, ka, viņaprāt, tam šobrīd vajadzētu būt galvenajam jautājumam valdības darba kārtībā.
Kā ziņots, Finanšu ministrija 2012.gadā neplāno ieviest būtiskas izmaiņas NĪN jomā un atsevišķām pašvaldībām nākamgad būtu jāmeklē individuāli risinājumi. Ar premjera rīkojumu izveidotā darba grupa NĪN sistēmas uzlabošanai vienojusies, ka pārmaiņas šajā jomā Latvijā būtu ieteicams ieviest no 2013.gada, iekļaujot gan kadastrālās vērtēšanas uzlabošanu, gan nodokļa piemērošanas un likmes plašu izvērtējumu.
Truksnis akcentēja, ka problēmas sakne nav tikai kadastrālo vērtību noteikšanā, bet gan valsts nodokļu politikā. "Kadastrālās vērtības ir puslīdz pieņemamas un mēs pat varam apgalvot, ka ar zināmiem izņēmumiem tās atbilst tirgus vērtībām un pašreizējai situācijai. Jāņem vērā, ka tās kalpo vēl vismaz sešiem dažādiem mērķiem, piemēram, piespiedu nomas attiecībām," norādīja Jūrmalas mērs un uzsvēra, ka galvenais ļaunums ir valsts nerēķināšanās ar iedzīvotāju maksātspēju.
Pierīgas pašvaldības nonākušas strupceļā, jo tām jāiekasē milzīgas summas no saviem iedzīvotājiem, taču tās savukārt iekļautas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un lielākā daļa šīs summas tiek novirzītas citām pašvaldībām. Kamēr Pierīgā no iedzīvotājiem "mauc trīs ādas", tikmēr, piemēram, pierobežas apkaimē NĪN ir tik niecīgs, ka pašvaldības pat nav ieinteresētas to iekasēt, norādīja Truksnis.
Pierīgas pašvaldības nevar arī piešķirt saviem iedzīvotājiem nodokļu atlaides tādā apjomā, lai NĪN būtu saprātīgs, jo šis nodoklis iekļauts Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kurā jāiemaksā noteikta summa neatkarīgi no iekasētā apjoma. Vienlaikus Truksnis pauž bažas par to, ka jau nākamgad valsts plāno atteikties no sociālā atbalsta, pārtraucot finansēt garantētā minimālā ienākuma pabalstu 50% apmērā un dzīvokļa pabalstu 20% apmērā, tādējādi uzveļot papildu slogu pašvaldībām.
"Pašvaldībām tā ir vienkārši nāve. Es brīnos, kāpēc pašvaldības vēl netrako un neiet protestos. Laikam vēl neapzinās situāciju. Jūrmala neizputēs, mēs izdzīvosim, bet tas, kas notiek, nav taisnīgi," sacīja Truksnis.
Jūrmalas mērs norādīja, ka no pilsētā dzīvojošajiem 56 000 cilvēku tikai 1%-2% būtu saucami par bagātniekiem. Jūrmalas iedzīvotāju NĪN parāds gada laikā pieaudzis divas reizes, sasniedzot divus miljonus latu, un tas ir skaidrs signāls, ka jūrmalnieki nespēj šo nodevu samaksāt. Pašvaldības sociālo dienestu informācija liecina, ka arī Jūrmalā maznodrošināto un nabadzīgo iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug. Līdzīga situācija ir arī citās kaimiņu pašvaldībās.
Pierīgas pašvaldības vēlas panākt saprātīgākus NĪN aprēķināšanas principus valstī, kā arī mudina padarīt nodokli elastīgāku, ieviešot zināmu likmes koridoru, tādējādi dodot iespēju piemērot NĪN atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai. Tāpat pašvaldības aicina izņemt šo nodokli no finanšu izlīdzināšanas fonda. Truksnis uzsvēra, ka Pierīgas pašvaldības ir vienisprātis, ka esošajai situācijai risinājums ir jāmeklē nekavējoties, atšķiras tikai idejas, kā tas būtu panākams.