gados sākās plašs emigrācijas vilnis un britu ietekme tradīcijās mazinājās.Karstajās svētku dienās visbiežāk tiek rīkotas ballītes ar bārbekjū - tiek grilēta gaļa un dārzeņi, dzer austrāliešu vīnu. Netrūkst, protams, arī pludmales tērpos ģērbtu ļaužu ar rūķu cepurēm galvās.Ja labi grib, var nopirkt arī eglīti, bet austrālieši lielākoties ir videi draudzīgi cilvēki un, tā kā koku arī nav īpaši daudz, visbiežāk iegādājas mākslīgo. Ir kāda iecienīta tradīcija, kas raksturīga britiem, - pārspīlēti izdekorēt mājas ar elektriskajām spuldzītēm.“Zviedrijā godina saulgriežus, svētkus svin pagāniskāk un mazāk saista ar Kristus dzimšanas dienu. Televīzijā sestdienās un svētdienās rāda saulīti, kad tā ceļas un guļas, skaita dienas līdz saulgriežiem,» stāsta žurnāliste Sandra Veinberga. Pirms Ziemassvētkiem mājās vāra rīsu putru, tajā meklē mandeli, kurš atrod, tam gaidāma laime. Zviedrijā ciemos nenāk Ziemassvētku vecītis, bet rūķītis. Sandra stāsta, ka Ziemassvētki asociējas ar zviedru galdu - tas ir uzklāts visu dienu. Obligāti ēd cūkgaļas cepeti ar kartupeļiem. 25. decembra rītā, zvārgulīšiem skanot, kamanās brauca uz baznīcu. Tā bijis senāk, bet tagad zviedri pārsvarā uz baznīcu vairs neiet. Kā uzskata S. Veinberga, ir viena dumja tradīcija. Ziemassvētkos no pulksten 16.00 televīzijā visi sāk skatīties Disneja multiplikācijas filmas. “Manuprāt, aizsākums ir prozaisks, lai vecāki pa to laiku paspētu izdarīt savus darbus,” secina mediju speciāliste.“Anglijā Ziemassvētki ir gada svarīgākie un emocijām bagātākie svētki. Jau no novembra sākuma gaļas veikalos jeb skārņos var rezervēt tītaru svētku pusdienām. Mūsu kaimiņiene uztraucās, ka vēl decembra sākumā to aizmirsusi izdarīt,” stāsta Ilze Jozepa. Tītaru pilda ar āboliem, apelsīniem, aprikozēm - visu, ko ļauj cepēja fantāzija. Tiek cepti Ziemassvētku pudiņi, piemēram, no žāvētiem augļiem, kam pievienots brendijs un rums.Lielie ēšanas prieki sākas 25. decembrī. Daudzi Ziemassvētku vakarā dodas uz baznīcu, kur sveču gaismā notiek dievkalpojums. Protams, visi gaida dāvaniņas un cer tās atrast zeķēs.Īpašs pārsteigums ir uz šķīvjiem noliktas petardes, kas atgādina spožā papīrā ietītu lielu konfekti.Pie galda sasēduši, visi sadodas sakrustotām rokām un tur šo konfekšu galus - skaitot līdz trīs, parauj vaļā. Izbirst krāsaini konfeti, un atklājas dāvaniņa. Neiztrūkstošs elements ir klāt pielikts uzrakstīts joks. Pārējās dāvanas ir saliktas zem eglītes.Latviešu gadskārtā ziema saistīta ar maskotiem gājieniem, kuri sākas Mārtiņos un beidzas Meteņos. Senāk Ziemas saulgriežus sāka svinēt, kad raža novākta un graudi noglabāti apcirkņos. Ziemassvētku izdziedāšana sākās, jau gatavojoties svētkiem, un turpinājās arī pēc tam. Savi dziedājumi ir ķekatu gājieniem, bluķa vilkšanai, savi - pie galda, apdziedoties vai arī atvadoties. Ziemassvētkos tiek rotāta māja, pušķota eglīte, ēsti deviņi ēdieni, lai būtu bagāts. Starp ēdieniem galdā ceļ zirņus, pupas, sautētus kāpostus un cūkas šņukuru.Visbiežāk latviešiem Ziemassvētki asociējas ar pašu cepto piparkūku smaržu, zirņiem, pīrāgiem, dažos no kuriem veiksminiekus gaida iecepta naudiņa, svecīšu liesmiņām egles zaros, dāvaniņām, kuras dažkārt atnes pats Ziemassvētku vecītis.
Kā Ziemassvētkus sagaida citās Eiropas valstīs un Austrālijā
Ne visur pasaulē Ziemassvētkos cep piparkūkas un ēd zirņus, kā tas ierasts Latvijā. Austrālijā tiek grilēta gaļa, Zviedrijā ēd visu dienu, Anglijā cep tītaru.Austrālijā dzimušais un augušais Valters Dulevskis stāsta, ka Ziemassvētkus Austrālijā dēvē par gadalaika svētkiem, bērniem skolās un bērnudārzos retāk uzved ainiņas par Jēzus dzimšanu, lai neaizvainotu citu reliģiju pārstāvjus, jo 50.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.