Šādu viedokli intervijā _Neatkarīgajai _paudis bijušais premjers un viens no kādreizējiem Tautas partijas līderiem Aigars Kalvītis. "Ir jāsaprot atšķirība starp kādas valsts redzamo ārējo politiku un šīs politikas publiski neredzamo daļu. Ja ar pirmo viss ir vislabākajā kārtībā, tad par otro pat visaugstākās raudzes valstu vadītājiem nereti nav ne vismazākā priekšstata. Un vēl ir diplomātiskais korpuss, kas saistīts ar abām šīm pusēm," laikrakstam teicis bijušais premjers. A.Kalvīti nebūt nepārsteidzot un nešokējot _WikiLeaks _rīcībā esošie sūtījumi un to saturs, jo informācijas vākšana esot normāla prakse. Būtiskākais esot kas cits – bieži vien ar apzinātu dezinformāciju cenšoties izkropļot šādu informācijas plūsmu, kā arī, izmatojot atsevišķu diplomātu personīgās kompetences līmeni, kāds mēģina sasniegt šaurus politiskus mērķus. Viņaprāt, tieši tas notika 2007.–2008. gadā.Ņemot vērā atsevišķus subjektīvus faktorus, kurus bijušais premjers sīkāk nekomentēja, minētajā laika posmā dažiem tagadējās varas nesējiem bijušas izveidotas pat pārlieku tuvas attiecības ar toreizējo ASV vēstnieci Ketrinu Todu Beiliju. "Daži politiķi tolaik burtiski sēdēja ASV vēstniecībā, daži atkal skrēja tur katru dienu un stāstīja visneiedomājamākās baumas gan par mani, gan par toreizējo valdību, cenšoties veidot kaut kādu ārēju spiedienu un panākt varas nomaiņu. Spilgtākos piemērus man nav grūti atcerēties – Kalvītis gribot kontrolēt visus drošības dienestus, Kalvītim esot apsolīts amats apmaiņā pret Abreni, Kalvītis esot par korupciju, Kalvītis esot nopircis vietu Latvijas balzamā un tā tālāk. Lai gan es tikai gribēju nodibināt parlamentāro kontroli pār specdienestiem un sakārtot lietas KNAB tā, lai vismaz nauda nezustu. Par pārējām muļķībām es vispār negribu neko komentēt," sūrojās A.Kalvītis.
Slavenajā runā Latvijas Universitātes aulā K.T.Beilija, pēc A.Kalvīša domām, izdarījusi visu diplomātisko robežu pārkāpšanu, nepamatoti izsakot apšaubāmus spriedumus par to valsti, kurā viņai ticis uzticēts gods pārstāvēt savas valsts intereses.
Ja WikiLeaks nopublicēs visus tā rīcībā esošos dokumentus, "dažiem šodienas varenajiem varētu nākties atbildēt uz dažiem ne pārāk patīkamiem jautājumiem, jo viņu loma atsevišķos procesos varētu nebūt šodienas statusam glaimojoša".
"Es šos ziņojumus gaidu bez bažām, man nav par ko kaunēties, uztraucas tie, kuriem acīmredzot ir par ko uztraukties," teicis A.Kalvītis.