Ja jūs kļūsiet par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju, kas būs jūsu prioritātes?
N.V.: Akcents jāliek uz to, lai izveidotu darboties spējīgu struktūru, kas sistemātiski darbotos visā republikā, ne tikai Rīgā un Jūrmalā. No masu saziņas līdzekļiem es kaut kā neesmu dzirdējis, ka būtu ziņots par kaut kādām nopietnākām atklātām lietām Daugavpilī vai kaut kur citur. Otrs: domāju, ka KNAB tomēr jāuzlabo sadarbība ar pārējām tiesībsargājošajām iestādēm. Atkal atsaukšos uz medijiem: ja agrāk par korupcijas gadījumiem aizturēja gan Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde, Drošības policija un citas iestādes, tad tagad situācijā ir tāda, ka šķiet: KNAB visu dara, bet vairāk nekas nenotiek.
A.Z.: Pirmkārt, sabiedrībā parādījies tāds viedoklis, ka KNAB darbs tiek milzīgi politizēts, zināmā mērā KNAB kļuvis par spēlētāju uz politiskās skatuves. Manuprāt, pirmkārt KNAB ir izmeklēšanas iestāde ar konkrētām funkcijām veikt uzraudzību pār amatpersonu un partiju darbību. Šīm funkcijām jābūt primārām, un jādomā par to, lai mainītu šo tēlu, lai KNAB patiešām kļūtu par izmeklēšanas iestādi un administratīvo iestādi, kāds tas ir. Piekrītu tam, ko teica Vilnīša kungs, tā ir arī mana tēze: jādomā par to, kas notiek reģionos, kas notiek ārpus Rīgas. Tāpat ir daudz lietas, kas KNAB ir jāuzlabo, kas jāsakārto. Ir kaut kādas lietas kārtotas pēc šī paša skandāla par naudas līdzekļu pazušanu vai nozagšanu, par administratīvo aparātu un tā uzbūvi. Diezgan daudz momentu, kas ir uzlabojami, ko es daudz un sparīgi centos skaidrot Ministru kabinetā.
Kā jūs domājat, kā novēršams tas, ka KNAB, kā jūs teicāt, šobrīd ir politiskais spēlētājs? Kas būtu jādara?
A.Z.: Šeit vairāk jādomā, kāda informācija nāk ārā no KNAB. Izmeklēšanas iestāde pirmkārt ir iestāde, kura nevis pieņem galīgo lēmumu, ir kāds vainīgs vai nav, bet gan tikai izsaka par to aizdomas, tālāk virza lietu uz prokuratūru un šo lēmumu pieņem tiesa. Šeit būtu jāizvairās no kādiem cilvēku vērtējumiem, bet jādomā par to, ka no KNAB iet ārā fakti par to, kas ir noticis, nevis faktu vērtējumi.
N.V.: Katrā ziņā šai iestādei ir pievērsta liela politiķu uzmanība. Par to spēlētāju… Laikam man būs daļēji jāpiekrīt Artūram, ka tas tā ir, jo notiek tādas interesantas lietas… Varbūt es tā nepareizi esmu ievērojis secību, bet tā informācija: ja notiek aizturēšana, uzreiz izskan. Viena no versijām, kā to var tulkot, ka kādam droši vien kādā veidā to ir izdevīgi pasniegt, parādīt.
Vai jūs uzskatāt, ka KNAB nav jāinformē sabiedrība par noziegumiem, ko tas izmeklē?
N.V.: Nē, KNAB ir jāinformē…
A.Z.: KNAB ir jāinformē un sabiedrībai ir tiesības zināt, bet jautājums ir par to, kā tas notiek.
N.V: Es to domu pabeigšu. Ja es pareizi atceros no preses, Valsts prezidenta klātbūtnē kāds uzņēmējs no Ventspils tika aizturēts, uzvārdu neatceros… Mamerts Vaivads. Manuprāt, tā nav normāla situācija. Kāpēc jāaiztur kaut arī bijušā, bet Valsts prezidenta klātbūtnē, tas taču mūsu valsts simbols? Nu pagaidām, kamēr izies ārā pa durvīm un aizturam. Ko mēs ar to gribam nodemonstrēt? Es tā subjektīvi, lasīju un nevarēju saprast.
Kur viņu vajadzēja aizturēt?
N.V.: Tad, kad viņš kaut vai aiziet projām, kad viņi nesēž kopā. Ir taču operatīvā taktika, to var izdarīt. Var pagaidīt, kad viņš aizbrauks mājās, viņš jau nebēgtu nekur prom. Līdz ar to tas rada aizdomas, ka tomēr kaut kur kaut kāda saikne varētu būt ar informāciju, kas būtu kaut kur jāizmanto.
Vai jums nešķiet, ka, ņemot vērā to, ka viens no būtiskajiem KNAB uzdevumiem ir uzraudzīt tieši politiskās partijas un politiķus, šis jēdziens vai šis mīts, ka KNAB ir politisks spēlētājs, tiek apzināti kultivēts?
N.V.: Arī var daļēji kā versiju to izskatīt. Ja vajag kādā veidā kaut ko piebremzēt, nu tad arī: veltam uzmanību, liekam uz to vairāk akcentu. Bet te, redzat, mēs tos piemērus pārrunājam gan no vienas puses, gan no otras. Kā uz to jautājumu skatīties objektīvi, nu…
A.Z.: Politisko partiju uzraudzība, protams, ir smags un sarežģīts jautājums, kam būs pievērsta gan partiju, gan sabiedrības uzmanība. Lai šo funkciju veiktu, jābūt pietiekami spēcīgam un neatkarīgam KNAB vadītājam, kas nepakļaujas kaut kādām ietekmēm. Te gan ir otra lieta: mēs visu laiku runājam par KNAB kā par tīri represīvu iestādi attiecībā uz politiskajām partijām. Jādomā par to, ka partijas konsultētos ar KNAB, KNAB informētu tās par izmaiņām un finansējuma jautājumiem. Vajadzētu domāt par preventīvo un brīdināšanas darbu, mēģināt pārkāpumus novērst jau sākumposmā. KNAB nav tiesa un nav iestāde, kuras mērķis ir sodīt visus pēc kārtas. Mēs taču gribam, lai valsts iestādes, pirmkārt, palīdzētu, censtos novērst pārkāpumu un tikai pēc tam domāt par sodīšanu.
KNAB tagad ir iesaistīts divās prāvās ar divām lielām partijām par naudas atgūšanu, ko tās vai trešās personas viņu vārdā ir pārtērējušas iepriekšējās Saeimas vēlēšanu kampaņā. Ja jūs vadītu KNAB laikā, kad šīs lietas notika, kā jūs būtu rīkojušies? Kā KNAB šobrīd vai arī uzskatāt, ka tie ir nepamatoti uzrēķini?
N.V.: Es neesmu redzējis šai lietā nevienu dokumentu, atvainojiet, esmu jurists, bez dokumentiem nevaru pateikt savu viedokli šajā lietā. Es no preses esmu dzirdējis, ka tur ir juridiskas personas, savieno, atvieno… te jāredz. Man grūti atbildēt. Otrs aspekts: KNAB ir komanda. Ja priekšnieks pieņems lēmumu, un pārējie, kas ir aiz tevis, to neatbalstīs, tur nebūs nekā, sanāks čiks.
A.Z.: Tā ir tiesvedība, un tiesa noskaidros patiesību. Šinī brīdī izdarīt kādus secinājumus juristam nebūtu korekti. Es domāju, ka jaunais priekšnieks tur neko ietekmēt nevarēs, jo lieta ir virzībā un aizgājusi tālā procesā. Tur nekas arī nebūtu jāietekmē, jautājums jānoskaidro tiesiskā ceļā, kā tas notiek normālās valstīs. Te gan iezīmējas cita problēma, kur jāmeklē risinājums. Nav pārlieku normāli un tas nerada uzticību ne valstij, ne valsts varai, ka divus gadus pēc vēlēšanām vēl aizvien nav noskaidrots, vai viss notika likumīgi. Jādomā par normatīvo aktu maiņu, lai šos jautājumus varētu atrisināt jau vēlēšanu kampaņas laikā. Ja tās laikā tiek konstatēts pārkāpums, KNAB par to brīdina. Ja tālāk jautājums izšķirams tiesā, tas jāizdara jau vēlēšanu kampaņas laikā.
Kur jūs redzat galveno problēmu korupcijas apkarošanā un novēršanā valstī?
A.Z.: Pirmkārt, resurss nav varbūt pietiekami liels šim darbam. Protams, ir ekonomiskā krīze un droši vien tuvākos gadus divus būs grūti attīstīt šo darbību, bet jādomā par resursu piesaisti. Ekonomiskais ieguvums no sekmīgas korupcijas apkarošanas neapšaubāmi būs pozitīvs.
N.V.: Cik esmu iepazinies ar situāciju, man šķiet, ka ar krimināltiesisko un administratīvo jomu mums vairāk vai mazāk viss ir sakārtots. Mums ir Eiropas līmenī Krimināllikums. Bet trūkst tas regulējums, mehānisms, kā tad pēc tam no personām, kas iesaistītas nelikumīgu lēmumu pieņemšanā, kaut ko atņemt. Tā nauda jau tiek slēpta, iet uz ārzemēm, tas saistīts arī ar nelegālas naudas atmazgāšanu. Jāliek saprast, ka valstij būs tāds civiltiesiskais mehānisms, ka no viņa piedzīs. To, ko viņš būs paņēmis kukuļos, viņam arī atņems. Arī aprēķinās tos zaudējumus, kas ar šīm darbībām nodarītas. Liekam arī (iepirkumu) komisijām solidāru atbildību, dodam metodiku, kā uzņēmējs aprēķinās atrauto peļņu un šo mehānismu iedzīvinām. Es gribu redzēt, kurš tai komisijā būs tas, kas uz to ies.
Kas jūsu skatījumā ir valsts nozagšana?
N.V.: Īsi atbildot, arī korupcija. «Balto apkaklīšu» noziedzība, amatpersonu izdarītie koruptīvie noziegumu. Tas, kas saistās ar amatpersonu prettiesiskām darbībām.
A.Z.: Valsts resursu izmantošana savām personiskām vajadzībām.
Cik lielā mērā Latvijā tā ir problēma?
A.Z.: Protams, Latvijā pastāv problēma, ka ir amatpersonas, kas negodīgi izmanto savu dienesta stāvokli, ņem kukuļus. Ja nepastāvētu, tad KNAB būtu jāver ciet, tad mēs šeit nesēdētu un nediskutētu.
Valsts nozagšana, kā to definējusi Pasaules banka, ir parlamenta un valdības likumu un lēmumu pirkšana. Tad, ja valsts amatpersonas ņem naudu un pieņem lēmumus kāda labā. Es gribu saprast, cik lielā mērā jūs to Latvijā uzskatāt par problēmu?
A.Z.: To var definēt dažādos veidos, ir citas definīcijas, bet nevar pateikt, ka Latvijā viss gluži notiek tikai melni vai tikai balti. Ir situācijas un ir lēmumi, kuri tiek pieņemti atsevišķu personu interesēs, tā ir problēma, kas reāli pastāv. Īstenībā normatīvie akti, kas ļautu to apkarot, ir, tos var pilnveidot vai uzlabot. Jautājums par resursiem, ko var ieguldīt. Otra lieta: tā atkal ir demokrātija, kur likumi un lēmumi vienmēr tiek pieņemti kādu sabiedrības grupu interesēs. Tā strādā demokrātija, šeit ir jādomā par tādu lietu kā lobēšanu un kā to regulēt.
Un ja par to ņem naudu?
A.Z.: Tad tas ir kukulis. Krimināllikumā ļoti precīzi nodefinēts nodarījums, tur vairs nav nekādi jautājumi.
Tad kur jūsu prioritāšu skalā būs šī augsta līmeņa korupcijas apkarošana?
A.Z.: Jācīnās pret visiem gadījumiem, katram ir sava specifika. Tas ir darbs, kas KNAB ir jādara, nedrīkst teikt: iesim ķert tikai sīkos vai ķersim tikai lielos. Jāstrādā visos virzienos.
Bet kas būs jūsu prioritātes? Katram vadītājam ir savas prioritātes.
A.Z.: Ja es esmu iestādes priekšnieks, tad es nedrīkstu pateikt, ka iestāde tagad cīnīsies pret vieniem noziegumiem un pret citiem nē vai pirmkārt cīnīsies pret šiem, bet tos atstās novārtā. Krimināllikumā, ja noziegums bīstamāks, tad sankcija ir lielāka. Bīstamāks skaitās, ja veic organizēta grupa un lielāks apmērs. Organizētas grupas kukuļņemšanas gadījumi, kas parasti notiek augstākajā līmenī, protams, ir sarežģītāki, prasa lielākus resursus. Bet tai pat laikā jācīnās arī ar ikdienas, vienkāršākiem gadījumiem. Tāpēc es arī negribu šeit teikt un rindot prioritātes, tas nav pareizi.
N.V.: Šeit būtu vairāk jāstrādā virzienā uz organizēto noziedzību. Tā jau ietver visu, gan lēmumu pirkšanu, gan pārdošanu, jāstrādā ar organizētajām grupām. Protams, ka tas pārklājas ar citu tiesībsargājošo iestāžu darbu, bet akcents tiek likts uz korupciju. Tiek izvērtēti riski, kur tas ir un uz to arī veicam.
Vai jūs redzat, ka KNAB var apvienoties ar kādu citu izmeklēšanas iestādi?
N.V: Es jau to teicu, uz šo brīdi, kamēr mēs esam kopā ar Malaiziju korupcijas uztveres indeksā, vajadzētu pastrādāt aktīvāk, lai mēs zināmā mērā ieviešam relatīvu kārtību šai jautājumā. Pēc tam, viens no variantiem ko pieļauju, ka pēc sadarbības visi partneri var nonākt Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Vai KNAB vajadzētu apvienot ar, piemēram, Drošības policiju. Man liekas, ka nē.
A.Z.: Ja tādā tīri teorētiskā līmenī runāt par apvienošanām, to var runāt. Taču es domāju, ka tas nevar notikt tuvākajos gados. Otrs, nu tur jābūt līdzvērtīgai apvienošanai, ja tāda notiek. Teikt, ka tas pats par sevi būtu kaut kas ļoti slikts vai nepieļaujams — nekādā gadījumā. Tas pat zināmā mērā, kaut kāda etapā varētu būt loģiski. Nu šobrīd, par to runāt ir pilnīgi nevajadzīgi, jo tas radīs nepareizu sabiedrības reakciju, un tas šobrīd arī nav vajadzīgs, bet kopumā teikt, ka tas nekādos apstākļos nav iespējams, tā nu gan nevarētu.
Bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs atzina, ka pirms apstiprināšanas amatā, viņam nācās tikties ar divām ietekmīgām figūrām Latvijā – Aivaru Lembergu un Andri Šķēli. Vai jums ir bijušas kādas tikšanās un vai esat gatavi ar viņiem tikties, ja viņi jūs aicinātu?
N.V.: Neviens mani nav aicinājis. Nepazīstu nevienu no šiem kungiem. Tikai no preses.
Bet vai jūs ietu, ja aicinātu?
N.V.: Kāpēc Jūs domājat, lai neietu cilvēks ar otru cilvēku runāt. Otrs, ka pašam ir jāizvērtē, ko runāt. Nu, labi var jau parunāt. Vai te ir vajadzīgs dalīt Šķēle, Lembergs, stāvoklis, amats, vēl kaut kas? Var tikties vēl ar kādiem cilvēkiem, kam ir interese. Varbūt tā muļķīgi mazliet, bet kāpēc man bija jāiet tikties ar sabiedriskām organizācijām?
Tas taču nebija kaut kur mežā?
N.V.: No otras puses, ja tie jautājumi tiek runāti kaut kur mežā, kāpēc tad par to tiek paziņots pēc tam? To es nesaprotu.
A.Z. Ticies ar Šķēli vai Lembergu neesmu. Viennozīmīgi. Ne reizi mūžā ar abiem kungiem neesmu ticies un kaut ko pārrunājis. Slepenas tikšanās mežos tā nav pareiza pieeja šādam lietām.
Kā jūs rīkotos, ja Jums piezvanītu un pateiktu: «Nu ir jāaprunājās»?
A.Z.: Es netaisos par šiem jautājumiem runāt ar nevienu un nevēlos iesaistīties kaut kādas diskusijās.
Vai, jūsuprāt, KNAB priekšniekam ir neoficiāli jātiekas ar politikā iesaistītiem cilvēkiem?
A.Z.: Nu principā, protams tādas neformālas un draudzīgas pasēdēšanas īsti pareizas nav.
N.V.: Nu jātiekas. Bet tas atkarīgs, kur tā tikšanas notiek. Viens ir kaut kur mežā, medībās, otrs, ja vienkārši uzaicina pilsētā, atklātā vietā satikties, izrunāties. No otras puses, ja galīgi grib distancēties, tad tam priekšniekam jāuzliek burka virsu un viņš nekur nevar iet un runāt.
Kā, jūsuprāt, var apkarot, ierobežot korupciju?
N.V.: Es principā atbildēju jau pašā sākumā. Tātad strādājot pie šiem jautājumiem nevis prioritāšu vai izvēles kārtībā, bet sistēmiski pieejot un strādājot, izveidojot struktūru un sistēmu, normālu, nopietnu šeit Latvijā, gan izmantojot preventīvos līdzekļus, gan sodīšanas līdzekļus. Bet tas ir jādara. Tāpēc es saku, ka KNAB ir jābūt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, jo tad viņš jutīs, kas notiek tur, informācijas aprite ir ātra. Tam būs arī preventīva nozīme.
A.Z.: Par to var grāmatu uzrakstīt, kā apkarot korupciju vai jebkuru citu noziegumu. Šeit pirmais, ir tas, ka jācenšas maksimāli sakārtot sistēmu, lai cilvēks varētu normāli aizstāvēt savas tiesības, lai cilvēks varētu normāli panākt likumīgā ceļā sev vēlamu vai nevēlamu lēmumu pieņemšanu, lai viņš varētu savas idejas, domas realizēt. Jābūt efektīvai pārsūdzēšanas sistēmai, amatpersonu darbībās. Tāpat protams, arī apkarošanai ir būtiska loma, jo lielāki ir šie resursi, jo efektīvāka ir šī apkarošana. Tāpat ļoti svarīgs moments ir sabiedrības uzticībai tai iestādei, kura strādā pret korupciju, lai sabiedrība nebaidītos, lai cilvēki nebaidītos, lai viņi būtu motivēti griezties un vēlētos griezties ar informāciju par to, ka pret viņiem mēģina kaut ko tādu darīt, un, ka viņus mēģina ietekmēt. Tas ir vesels komplekss pasākumu, kuri ir veicami, gan likumos, gan darbā ar sabiedrību, gan pašā apkarošanas darbā. Tas nav tāds viens veids kā to var izdarīt.
Vai var saprast, ka Jūs abi vairāk fokusējaties uz korupcijas novēršanu, nevis apkarošanu?
N.V.: Nē, te abām lietām jābūt līdzsvarā, jābūt gan profilaksei, prevencijai, gan apkarošanai.
A.Z.: Šeit mēs abi neizcelsimies ar oriģinalitāti. Protams, ka ir jābūt abiem darbiem prioritātēm. Un atkal, kas ir prioritāte. Jādara gan viens, gan otrs darbs.
Kā Jūs vērtējat līdzšinējo KNAB darbību?
N.V.: Kā sekmīgu. Nu, protams, visiem ir kļūdas. Taču rūpīgi iedziļinoties, ir nopietns darbs, kas ir izdarīts.
Kas būtu jāuzlabo?
A.Z.: Atsevišķos momentos, saistībā ar valsts amatpersonu interešu konfliktiem, daudz izmantotas pārrunas, brīdināšanas, ir rīkoti semināri – tur vairāk akcents uz prevenciju un domāju tas ir pareizi. Politisko partiju finansēšanā, tas akcents uz prevenciju, novēršanu, es domāju, varētu būt arī lielāks, tur vairāk bijis akcents uz sodīšanu. Nu apkarošana, ir apkarošana. Bet šeit arī varētu domāt. Viena no lietām, ka paralēli kriminālprocesiem notiek analīze par to, kas šajā iestādē ir noticis un kas tie ir par momentiem, kas noziegumu rašanos pieļāvis. Varētu veikt analīzi un izvirzīt priekšlikumus, kas tieši šajā konkrētajā vietā ir bijusi par problēmu, kas noziegumu padarījusi iespējamu.
N.V.: Jāstrādā ne tikai Rīgā, Jūrmalā. Mēs izejam pa visu republiku.
Kur Jūs ņemsit naudu, ir krīze?
N.V.: Viens no variantiem, ko es tagad, paskatoties arī ko Diena rakstīja, ka visi par tām deklarācijām – atdosim tās VID, tur laikam, cik es saprotu, 50 cilvēki uz to strādā. Varbūt tas ir risinājums? Naudu jau neiedos valdība, tas šajā situācija ir vairāk vai mazāk skaidrs. Otrs, tā interesanti ir tā Alberta iela [atrodas KNAB birojs]. Cik ar pazīstamiem runāts, daudziem tā liekas – Alberta iela un birojs? Tas tak ir labākais rajons, nomas maksas un tamlīdzīgi. Ekonomiskākiem varbūt jābūt arī.
Kā Jūs vērtējat KNAB priekšnieka vietnieku — Jutas Strīķes un Alvja Vilka darbību? Vai viņus paturētu amatā?
A.Z.: Šobrīd runāt par to, ko amatos saglabāt, nesaglabāt ir augstajā mērā nekorekti. Cilvēkam, kurš amatu vēl neieņem šādi izteikumi galīgi nav nopietni. Kopumā līdz šim KNAB darbs vērtējams pozitīvi, ir jautājums par to, ka nepieciešami uzlabojumi, bet konkrētus cilvēkus vērtēt tīri no malas, tas galīgi nav nopietni.
N.V.: Viņi abi ir zinoši un profesionāli cilvēki. Viņi noteikti ir pierādījuši ar saviem darbiem, ka viņi savu darbu zina.
Jūs abi esat bijuši saistīti ar sociāldemokrātiem. Jūsuprāt, vai savulaik noslēgtā vienošanās starp sociāldemokrātiem un ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītiem uzņēmējiem, kas paredzēja samaksu, 70 000 latus par konkrētiem darbiem, ir uzskatāma par korupciju? Kā Jūs principā vērtējat šādu vienošanos, ja Jūs būtu KNAB priekšnieks, ko Jūs darītu?
A.Z. Nu pagaidiet, te ir divi momenti. No šī brīža likumdošanas tas ir klaji nelikumīgi, jo ir pārsniegti gan ziedojumu griesti. Tur klaji nelikumīgas darbības no šī brīža likuma.
Bet ko jūs darītu?
A.Z.Nu tur jāvērtē juridiski. Sāktu kriminālprocesu, sāktu administratīvu atbildību. Es to visu procesu nezinu. Līdz manim šādas ziņas tajā laikā nenonāca, tas nebija mūsu [Jaunatnes sociāldemokrātu savienība] līmenis, un mūs par to neviens neinformēja. No šī brīža raugoties, es, kad par to uzzināju, jutos visnotaļ nelāgi, uzzinot, kādas lietas notikušas tajā laikā, kad biju ar šo partiju saistīts. No šī brīža likumdošanas viedokļa tas viennozīmīgi ir pārkāpums un tur nav ko diskutēt.
N.V. Vai tā ir korupcija? Tas jautājums ir ļoti, teikšu. Dotajā gadījumā, tad jāsēž pie tā formulējuma stipri jāapskatās, kas tur ir. Bet es saprotu, ka šajā gadījumā, ja mēs ņemam tieši šī noziedzīga nodarījuma sastāvu, tad jāskatās, kuru pantu mēs domājam, vai tā ir kukuļdošana. Man liekas, ka tā nav.
Bet vai šādu līgumu slēgšana, jūsuprāt, ir korupcija, valsts nozagšana vai nav?
N.V.: Ja es pareizi dzirdēju, tur negāja runa par lēmumu pieņemšanu par naudu.
Tur ir ļoti konkrēti darbi un nauda. Jautājums ir par to, vai šādu vienošanos slēgšana starp ietekmīgiem cilvēkiem un partijām ir korupcija vai nav?
N.V.: Man būtu precīzi jāredz dokuments, lai es atbildētu. Ja mēs runājam vispārīgi, jā, tā ir korupciju, bet, ja Jūs man prasiet konkrēti par šo gadījuma, lai es pasaku savu viedokli, tad man ir jāvērtē.
A.Z.: Es lasu lekcijas Turībā, man būs seminārs nākamnedēļ. Es iedošu studentiem, lai izvērtē atbilstību krimināllikumam, šitā nedrīkst vērtēt. Bet tīrā tāda plašā skatījumā, tā ir partijas nopirkšanu un šeit notiek darbības konkrētu cilvēku interesēs.
Vai valdībā jums bija sajūta, ka jūs uztver kā nopietnus kandidātus un ka konkurss beigsies ar rezultātu?
N.V.: Es biju mazliet pārsteigts patiesībā, ka mēs tikām virzīti tālāk. Laikam Segliņš pirms tam solīja, ka rosinās izbeigt konkursu un aicināt kādu no malas. Bet likums nosaka, ka konkursam jābūt. Pagaidām man šķiet, ka konkurss ir īsts.