Viņš sacīja, ka abu bijušo bankas īpašnieku kapitāls bankā veido gandrīz 36 miljonus latu.
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas no šā gada jūnija liegs Karginam un Krasovickim saņemt procentus par ieguldījumu subordinētajā kapitālā. Lai gan Krasovickis jau paudis gatavību vērsties tiesā, Brazovskis prognozēja, ka pārējie subordinētā kapitāla ieguldītāji šim piemēram nesekos.
"Ja viņi ir profesionāli finansisti, jāsaprot, ka, pastāvot valsts atbalstam, vispār ir iespēja atgūt atpakaļ pamatsummu, tā kā neredzu pamatu tā rīkoties," norādīja FKTK pārstāvis.
Viņš arī pauda viedokli, ka diezvai iespējamā tiesvedība varētu būt drauds "Parex bankas" pārdošanai.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas no šā gada jūnija liegs bijušajiem "Parex bankas" līdzīpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim saņemt procentus par ieguldījumu subordinētajā kapitālā.
Pērn oktobrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliedz bankai atmaksāt aizdevumus, kuriem tai radušās pakārtotās saistības, vai izmaksāt procentus par šādiem aizdevumiem. Grozījumi paredz, ka šāds aizliegums neattiecas uz banku, kas jau saņēmusi valsts palīdzību. Tādējādi Kargins un Krasovickis, kuru dēļ daļēji minētie likuma grozījumi tika ierosināti, turpina saņemt procentu maksājumus par subordinētā kapitāla noguldījumu apmēram vairāku simtu tūkstošu latu apmērā ik mēnesi.
"Parex banka" 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība nolēma to pārņemt valsts kontrolē. Pirms un pēc šā lēmuma no bankas aizplūda lieli noguldījumu apmēri, vēlāk bankai tika noteikti ierobežojumi debeta operācijām.
Pašlaik bankas 73,4% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 22,4% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.