Taujāts, vai pēc Valsts prezidenta vēlēšanām pašreizējai valdībai varētu pievienoties ZZS vai "Progresīvie" un vai varētu tapt jauna valdība ar jaunu partiju kodolu, Kariņš atteica: "Jūs man tagad aicināt spekulēt par nākotni." Viņš spekulācijas atstāšot politikas vērotāju ziņā.
Savukārt vaicāts, vai esošās koalīcijas partijas - JV, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - meklēs jaunu kopīgu prezidenta amata kandidātu, ja 31.maijā Valsts prezidents netiks ievēlēts, premjers atteica, ka jau iepriekš to piedāvājis abiem pārējiem koalīcijas partneriem, taču saņēmis noraidošas atbildes.
Tāpēc JV pašlaik strādājot, lai Saeimā būtu atbalsts pašu izvirzītajam kandidātam - ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV), atzīmēja Kariņš.
Savukārt NA un AS politiķi pēc koalīcijas partiju sanāksmes atkārtoti uzsvēra pretestību kādām izmaiņām koalīcijas sastāvā. Gan NA politiķis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, gan Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) pirmdien vēlreiz pauda noraidošu attieksmi pret tādu koalīcijas modeli, kurā būtu ZZS un/vai "Progresīvie".
NA ieskatā, runas par to, ka varētu paplašināt koalīciju, nav pamatotas, un nav arī pieņemama Valsts prezidenta amatu kandidātu balsu "zvejošana" opozīcijas flangā, izteicās NA politiķis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. Pašlaik ar šādu "zvejošanu" nodarbojas gan AS, gan JV, savukārt no NA puses izskanējis, ka tā varētu balsot pret visiem kandidātiem, tātad ar koalīcijas balsīm vien prezidentu nebūtu iespējams ievēlēt.
NA izvirzīja pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita kandidatūru, bet, kad viņš lēma atkārtoti nekandidēt, partija, Eglīta skatījumā, esot rīkojusies korekti gan pret koalīcijas partneriem, gan pret kandidātu, jo neesot rīkotas nekādas "aizmuguriskas tikšanās un sarunas" ar citām Saeimas frakcijām.
NA uzskata, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas procesam jābūt atklātam un uz godīgiem principiem, vienlaikus ievērojot noslēgto koalīcijas līgumu, kurā nav atsevišķi atrunāts prezidenta jautājums, proti, katra partija saglabā iespēju izvirzīt savu kandidātu, norādīja politiķis. "Svarīgākais ir nodrošināt, lai Latvijai ir tāds prezidents, kurš turpina ievērot valsts virzību uz rietumu demokrātijas vērtībām balstītu attīstību," sacīja Eglīts.
Saeimas priekšsēdētājs, AS viens no līderiem Smiltēns izteicās, ka "situācija ir ļoti skaidra un vienkārša" - tāpat kā Valsts prezidenta vēlēšanas būs atklātas, arī pašam procesam jābūt atklātam. Augstā amata kandidāti pašlaik apmeklē Saeimas frakcijas, tajā skaitā to darot AS virzītais Uldis Pīlēns. 24.maijā paredzēta AS frakcijas tikšanās ar JV virzīto kandidātu Rinkēviču, pavēstīja Smiltēns.
Smiltēna skatījumā, opozīcijas balsis partijas savam kandidātam vākt varot, bet "sarkanā līnija" jeb tas, kas nav pieļaujams šajā procesā, esot "jebkāda veida tirgus, šī amata pirkšana, pārdošana, jo sevišķi par kādu jaunu koalīciju vai vietu koalīcijā".
Saistībā ar pieļāvumu par koalīcijas paplašināšanu Smiltēns paziņoja, ka "absolūti nav pieļaujams vispār kā fakts, ka kontekstā ar Valsts prezidenta vēlēšanām varētu notikt kāds tirgus par vietu koalīcijā, darbu valdībā". "Tādu cenu nedrīkst atļauties neviens, ja mēs gribam saglabāt demokrātiju," izteicās AS politiķis.
Kā ziņots, maija pēdējā dienā gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas ir radījušās pamatīgu šūpošanos valdošajā koalīcijā, tostarp minējumus, ka mainīsies valdības koalīcijas sastāvs.
Prezidenta vēlēšanām Saeimā pārstāvētās partijas ir pieteikušas trīs kandidātus. Valdošajā koalīcijā ietilpstošais AS augstajam amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, premjera partija JV prezidenta krēslam piedāvā Rinkēviča kandidatūru, bet opozīcijā esošā frakcija "Progresīvie" prezidenta postenim virza publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto.
Nevienam no šiem kandidātiem pagaidām nav skaidra balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās. Politikas kuluāros viszemāk tiek vērtētas Pinto iespējas tikt ievēlētai prezidenta amatā, bet par abiem pārējiem kandidātiem AS un JV aktīvi vāc politisko atbalstu, tostarp runājot ar pašlaik opozīcijā esošajām partijām.
Tā no AS politiķa Didža Šmita izskanēja pārmetumi, ka JV Rinkēvičam "vācot Lemberga atbalstu", jo Ārlietu ministrijā notikusi JV, ZZS un "Progresīvo" politiķu tikšanās, taču vienlaikus izskan, ka arī paši AS politiķi esot neafišēti tikušies ar ZZS Pīlēna veidotajā centrā "Ola".
Šādos apstākļos dažādu interešu vārdā aktīvi izskan dažādas spekulācijas, ka esot iespējamas pārmaiņas valdošajā koalīcijā. Runas pastiprina tas, ka esošajā Saeimas sasaukumā ir iespējami vairāki partiju salikumi, kuriem būtu neliels vairākums parlamentā, piemēram, AS un NA var aizstāt ar ZZS un "Progresīvajiem" vai arī nomainīt tikai vienu no koalīcijas partneriem, aizstājot to ar ZZS vai "Progresīvajiem". Tikmēr opozīcijas politiķis, "Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers ir paudis cerību, ka prezidenta vēlēšanu procesā izdosies no varas gāzt Saeimā lielāko partiju - JV, kas tad prasītu, lai koalīcijā apvienojas AS, NA, ZZS un LPV.