"Viņi [Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija] saprata, ka budžeta konsolidācija radīs vēl tālāku sociālo spriedzi un nabadzību, un tieši tāpēc viņi uzskata, ka mēs esam nonākuši līdz tādai robežai, kad nabagos aiztikt vairs nedrīkst, un pie tā viņi arī stingri turas," portālam sacīja R.Karnīte.
Starptautiskie aizdevēji runā par divām lietām - izdevumu ierobežošanu un ienākumu palielināšanu, gan caur nodokļiem, gan ar ekonomiku, skaidro ekonomiste, uzsverot, ka ekonomikā Latvija nav sasniegusi pilnīgi nekādus rezultātus, bet nodokļu izmaiņas, lai paaugstinātu ieņēmumus, tiekot plānotas tieši pretēji starptautisko aizdevēju ieteikumam, skarot nabadzīgos iedzīvotājus.
"Lai piemērotu progresīvo ienākuma nodokli, vispirms jāatrod šie ienākumi," atzina R.Karnīte.
Jau ziņots, ka pēc budžeta iesniegšanas Saeimā, šodien premjers deputātiem atzina, ka aizdevēji uzstāj uz progresīvā nodokļa ieviešanu.
Iepriekš finanšu ministrs Einars Repše (JL) pauda viedokli, ka lielākajai daļai alga Latvijā ir tikai virs 500 latiem, kas nozīmējot, ka progresija jāsāk ļoti zemā līmenī. Savukārt, ja apliks ar nodokli lielās algas, cilvēki atradīs iespēju, kā pāriet uz pelēko sektoru vai ārzemēm. Pēc E.Repšes teiktā, aizdevēji saprot, ka nav viņu kompetencē “iejaukties suverēnas valsts iekšējās nodokļu politikas lietās un savstarpējā nodokļu īpatsvarā”.