Saeimas vēlēšanās vēlētāju reģistrs netiek lietots, un vēlētāji drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī pēc izvēles. Lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās.
Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā būs no pulksten 7.00 līdz 20.00.
Vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī, varēs pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā. Balsošanai vēlētāja atrašanās vietā jāpiesakās no š.g. 22.septembra, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iespēju nobalsot vēlētāja atrašanās vietā drīkst izmantot arī šo vēlētāju kopēji.
10. Saeimas vēlēšanas tiks organizētas arī ārvalstīs. Vēlētāji ārvalstīs vēlēšanās var piedalīties, balsojot jebkurā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā, vai pa pastu.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas priekšlikumiem ārvalstīs ir izveidoti 24 vēlēšanu iecirkņi, kas organizēs balsošanu pa pastu. Pasta balsošanai vēlētāji ārvalstīs var pieteikties no 1.maija līdz 10.septembrim.
10.Saeimas vēlēšanās var piedalīties arī vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Šiem vēlētājiem balsošana tiks organizēta ieslodzījuma vietā. Šajā gadījumā balsošana jāpiesaka ieslodzījuma vietas administrācijai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā līdz š.g. 30.septembrim.
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 10.Saeimas vēlēšanām notiks no š.g.
14.jūlija līdz 3.augustam. Deputātu kandidātu saraksti jāiesniedz Centrālajā
vēlēšanu komisijā. Iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām drīkst likumā
noteiktā kārtība reģistrēta politiskā partija vai politisko partiju
apvienība.
Avots: cvk.lv
Visbiežāk uzdotie jautājumi:
Kad ir tuvākās vēlēšanas?
Sestdien, 2010.gada 2.oktobrī Latvijā notiks 10.Saeimas vēlēšanas.
Kur var uzzināt vairāk par 10.Saeimas vēlēšanu kārtību?
Informācija par 10.Saeimas vēlēšanām pieejama www.cvk.lv sadaļā "10.Saeimas vēlēšanas" .
Kāda vēlēšanu sistēma ir Latvijā?
Latvijā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale. No katra vēlēšanu apgabala ievēlējams noteikts skaits deputātu, ko nosaka proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam. Latvijas vēlētājus ārvalstīs pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalam.
Pašvaldību vēlēšanās katra pašvaldība ir viens vēlēšanu apgabals. Eiropas Parlamenta vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals.
Kāpēc jāpiedalās vēlēšanās?
Piedalīšanās vēlēšanās ir viena no demokrātijas izpausmes formām. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kur valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Katram pilntiesīgam Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā sasniedzis 18 gadu vecumu, ir tiesības vēlēt.
Tomēr piedalīšanās vēlēšanās nav tikai tiesības, tas ir arī pienākums un iespēja mainīt savu dzīvi. Nereti pat viena vēlētāja balss kļūst izšķirošā tam vai citam deputāta kandidātam.
Kā kļūt par deputāta kandidātu?
Lai kļūtu par deputāta kandidātu, pretendentam jābūt iekļautam kandidātu sarakstā. Kandidātu sarakstus Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās Latvijā sastāda partijas un partiju apvienības. Papildus pašvaldību vēlēšanās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienās mazāks par 5000, kandidātu sarakstu drīkst iesniegt arī vēlētāju apvienības.
Tas, pēc kāda principa partija veido savu sarakstu, atkarīgs no partijas. Kandidātu sarakstā var tikt iekļauti partijas biedri, partijas atbalstītāji vai vienkārši sabiedrībā populāri cilvēki.
Kandidātam saraksta iesniegšanas dienā jāatbilst attiecīgo vēlēšanu likumu prasībām.
Kādas personas nevar pieteikt par deputāta kandidātiem?
Lai gan vairums aizliegumu ir līdzīgi gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanās, pastāv arī vairākas atšķirības.
Visās vēlēšanās Latvijā par deputātu kandidātu aizliegts pieteikt personu, kas:
1) likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;
2) ir bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā un kam sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;
3) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu lîdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;
4) ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.
Papildus Saeimas vēlēšanās par deputātu kandidātu nevar kļūt persona:
1) kurai nav Latvijas pilsonības;
2) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;
3) kura pēc 1991 gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Papildus Eiropas Parlamenta vēlēšanās par deputātu kandidātu nevar pieteikt personu:
1) kurai nav Latvijas vai citas ES dalībvalsts pilsonība;
2) kura nav reģistrēta Vēlētāju reģistrā;
3) kurai nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētai tajā ES dalībvalstī, kuras pilsonis viņš/viņa ir (attiecas uz citu ES dalībvalsts pilsoņiem).
Papildus pašvaldību vēlēšanās par deputātu kandidātu nevar pieteikt personu:
1) kurai nav Latvijas vai citas ES dalībvalsts pilsonība;
2) kura nav reģistrēta Vēlētāju reģistrā;
3) kurai attiecīgajā pašvaldībā noteiktu laiku pirms saraksta iesniegšanas nav reģistrēta dzīvesvieta, nepieder īpašums vai kura attiecīgajā pašvaldībā nav nostrādājusi kā daba ņēmējs vai pašnodarbinātais.
Kandidēšanas vecums Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir no 21 gada, bet pašvaldību vēlēšanās - no 18 gadiem.
Cik izmaksā vēlēšanas?
Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta. Piemēram, 9. Saeimas vēlēšanu sagatavošanai no valsts budžeta līdzekļiem tika piešķirti 1 miljons 655 tūkstoši latu, kas bija vidēji 1 lats 12 santīmi uz vienu vēlētāju. Jāņem vērā, ka šajos izdevumos neietilpst finansējums partiju darbībai: priekšvēlēšanu aģitācijai, novērotāju darbam pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā, kandidātu sarakstu formēšanai u.c.
Izdevumi, kas saistīt ar pašvaldību vēlēšanu sagatavošanu un norisi, pārsvarā tiek segti no pašvaldību budžetiem.
Kā Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina to, lai vēlēšanu rezultāti netiktu viltoti?
Visos vēlēšanu norisi regulējošos likumos, kā arī vairākās Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās ir iestrādātas normas, kuru uzdevums novērst iespējamo balsu viltošanu. Uzskaitīsim tikai dažas no šīm normām:
1) Saeimas, Eiropas Parlamenta un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumi paredz, ka vēlēšanas ir aizklātas;
2) derīgi ir tikai tie biļeteni, kas vēlēšanu kastē iemesti vēlēšanu aploksnē;
3) vēlēšanu aploksnēm jābūt apzīmogotām ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
4) katrs vēlētājs vēlēšanās tiek īpaši reģistrēts. Saeimas vēlēšanās vēlētājam pasē tiek iespiests spiedogs, bet Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās katrs vēlētājs ir reģistrēts vēlētāju sarakstā tikai vienā vēlēšanu iecirknī, un, saņemot vēlēšanu dokumentus, viņš parakstās vēlētāju sarakstā. Abos gadījumos šie nosacījumi palīdz nodrošināt to, ka vēlētājs var nobalsot tikai vienreiz;
5) tiesības izvirzīt savus pārstāvjus pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijās ir visām politiskajām partijām un arī vēlētāju grupām;
6) komisiju veidošanas un darba procesā atļauts piedalīties politisko organizāciju novērotājiem un masu mediju pārstāvjiem;
7) vēlēšanu un balsu skaitīšanas gaita katrā iecirknī tiek protokolēta;
8) ikvienam - gan novērotājiem, gan vēlētājiem - ir tiesības iesniegt sūdzības par pārkāpumiem vēlēšanu procesā. Likums paredz, ka šīs sūdzības nekavējoties jāizskata un jādod atbilde.
Avots: cvk.lv