Kas notiks ar jauniešiem, kurus nevarēs uzņemt arodskolas?
Pašreizējie skaitļi liecina, ka uzņemšanu arodskolās varētu samazināt teju par 40%, kopumā uzņemot 7500 cilvēku (šajā mācību gadā — vairāk nekā 12 tūkstošu). Tomēr īstenība varētu būt pozitīvāka — optimizējot profesionālās izglītības sistēmu, vēl iespējams atrast līdzekļus papildus vismaz 1000 vietām, norāda IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals. Piemēram, 750 papildu vietu varētu rasties, palielinot audzēkņu skaitu grupās, ņemot vērā, ka daļa jauniešu ar laiku mācības pārtrauc. Tomēr, kā uzsver Profesionālo skolu direktoru padomes pārstāve Maija Vanaga, saskaņā ar viņas aprēķiniem pat tādā gadījumā pāris tūkstošu jauniešu paliks "nezin kur". Devītklasnieku skaits šogad ir aptuveni par 3000 tūkstošiem mazāks nekā pērn, tomēr tas nenosedz plānoto uzņemšanas samazinājumu.
Pašvaldības šeit saskata risku, ka daļa jauniešu varētu palikt ārpus izglītības sistēmas. Pagaidām jau ir zināms par Apes, Kazdangas un Daugavpils Mežciema arodskolu slēgšanu. Tiesa, izglītības pārvalžu vadītāji norāda, ka tieši šo skolu slēgšana jauniešu iespējas izglītoties ievērojami neietekmēs, jo tām jau līdz šim bija maz audzēkņu. Tomēr vēl daļas profesionālās izglītības iestāžu pastāvēšana ir zem jautājuma zīmes, jo IZM tās piedāvā pārņemt pašvaldībām, bet nabadzīgākās to varētu nespēt atļauties. Piemēram, Zilupes arodvidusskolā mācās vairāk nekā 100 jauniešu, un, pēc rajona Izglītības pārvaldes vadītājas Anitas Sergejevas teiktā, "šī skola bija izeja daudziem rajona bērniem", kuri nepretendēja uz mācībām augstskolā, tomēr varēja apgūt kādu profesiju. A.Sergejeva norāda, ka pašvaldība vēlas šo skolu saglabāt, tomēr uzturēšanas izdevumi iesistu pamatīgu robu tās budžetā, tāpēc skolas nākotne pagaidām esot zem jautājuma zīmes. Arī Daugavpils rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša stāsta, ka lielākoties rajona vidusskolās uzņem tikai sekmīgos 9.klašu beidzējus, bet gandrīz visi pārējie mācības līdz šim turpināja arodskolās, tāpēc uzņemšanas ierobežošana draud ar to, ka daļa 9.klašu beidzēju paliks bez vidējās izglītības.
Atsevišķu rajonu izglītības pārvalžu pārstāvji gan ir optimistiskāki. Piemēram, Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle uzskata, ka šajā rajonā iespējas izglītoties būs visiem skolēniem, līdzīgi pieļauj arī Alūksnes rajona izglītības metodiķe Vera Zučika. Iemesls cerīgām prognozēm ir "nauda seko skolēnam" finansēšanas modeļa ieviešana, kas nozīmē, ka vidusskolas būs ieinteresētākas uzņemt pēc iespējas vairāk skolēnu un mīkstinās prasības, arī ņemot vērā skolēnu skaita samazinājumu. Tiesa, IZM joprojām nav atkāpusies no plāniem celt prasības uzņemšanai vidusskolā, tas gan nākamajā mācību gadā vēl nenotiks.
IZM uzsver, ka uzņemšanas samazināšana arodskolās radīs negatīvu iespaidu arī uz darba tirgu un pēc pieciem gadiem varētu rasties kvalificēta darbaspēka deficīts. Tomēr J.Gaigals noliedz, ka daļa nesekmīgo 9.klašu beidzēju varētu palikt ārpus izglītības sistēmas, jo viņus uzņemšot vidusskolās. Izglītības eksperte Indra Dedze gan norāda, ka tas nebūs risinājums, jo vidusskolā jāmācās jauniešiem ar labākajām akadēmiskajām sekmēm, kuri pēc tam vēlas mācīties augstskolā. Pārējiem ir būtiski apgūt profesiju. Šeit varētu noderēt Liepājas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Zigmunda Cinkus ieteikums šo problēmu risināt, piedāvājot profesionālas ievirzes mācību programmas arī vidusskolās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.