Mani kā fiziķi pēc izglītības vienmēr ir mulsinājis, cik dažkārt diametrāli pretēji uzskati var būt tā saucamajiem ekonomikas ekspertiem. Nu, piemēram, par stingru taupības pasākumu realizēšanas nepieciešamību. Vieni, un tie visbiežāk tiek citēti Latvijā, uzskata, ka tās patlaban ir vienīgās zāles. Citi, to skaitā pat Nobela prēmijas laureāti ekonomikā (ekonomists Džozefs Stiglics, LETA, 09.08.2011.), uzskata, ka konsolidācija tieši var padziļināt ekonomisko recesiju, un apgalvo, ka «par dežūrzālēm uzskatītie taupības pasākumi… faktiski jau ir cietuši neveiksmi Īrijā, Latvijā (?!) un Grieķijā». Kaut ko līdzīgu mēs lasījām ceturtdien bizness.delfi.lv:«Ernst & Young: galvenais risks - otrā recesijas viļņa izraisīšana ar fiskālo konsolidāciju!» Nu kā lai viens labticīgs ziņkāris tiek galā ar šīm pretrunām? Mums tas nav abstrakts jautājums - kaut vai tāpēc, ka nākamajās vēlēšanās jāizšķiras starp dažādo partiju ekonomiskajām programmām.
Varbūt nevajag censties dažādu ekspertu viedokļos uztaustīt vienīgo pareizo patiesību. Varbūt jāsamierinās ar to, ka t. s. ekonomikas «zinātnē», līdzīgi kā politikā, dominē intereses, nevis patiesības mīlestība un īstenībā t. s. eksperti tā vai citādi, bet ir angažēti noteiktām biznesa interešu grupām - kas banku sfērai, kas lielražošanai, kas enerģētikas gigantiem, kas sociālo sfēru apkalpojošam biznesam, kas vienkārši kādām valdībām. Pats par sevi tas nav nosodāms - ja ar to rēķinās. Sevišķi masu mediji, kas ar ekspertu palīdzību cenšas informēt sabiedrību par ekonomiskajiem procesiem. Šajā ziņā mēs Latvijā acīmredzami klibojam uz vienas kājas. Katrs ir pamanījis, ka mūsu publiskajā telpā nešaubīgi dominē eksperti - banku sfēras pārstāvji. Piemēram, tajā pašā bizness.delfi.lv ar lepnu pieteikumu Ekonomisti: IKP patīkami pārsteidz, bet otrajā pusgadā kāpums būs lēnāks ir apkopoti piecu tikai banku (!) analītiķu komentāri. Banku sfēras eksperti dominē arī televīzijās. Dažkārt tas izskatās pat kuriozi. Piemēram, bija interesanti vērot, kā pensiju iespējamās indeksācijas sakarā masu medijos banku analītiķi zīmēja briesmu ainas par to, kā šai indeksācijai vajadzīgie 30 miljoni neatgriezeniski sagraus valsts budžetu. Aizkustinoši tas bija tāpēc, ka tad, kad no Latvijas valsts budžeta bija jāiztērē viens miljards nodokļu maksātāju naudas Parex bankas glābšanai, šie paši analītiķi kaut kā par Latvijas budžeta apdraudējumu nerunāja. Tas arī saprotami - sava cunfte kā nekā. Pati par sevi savas cunftes turēšana nav nekas slikts - tā ir dzīves realitāte. Patiesība, kas jāpatur prātā, uzklausot kārtējo ekonomikas ekspertu.