Providus mediju monitoringa veicēji šo interviju bija pamanījuši un vienojušies, ka tas izskatās aizdomīgi, portālam Diena.lv sacīja I.Kažoka. Monitorētāji interviju novērtējuši kā S.Aboltiņas tēlu spilgtinošu, turklāt tā neatgādinot patiesu žurnālistikas darbu.
"Politiķi, protams, var atrunāties un teikt, ka tā nav viņu izvēle. Neapšaubāmi, daļēja atbildība jāuzņemas arī medijiem," uzsvēra I.Kažoka un piebilda, ka medijiem ir jādomā, kā nepamatoti neietekmēt vēlēšanu rezultātus. Robeža, viņasprāt, ir elementāras žurnālistikas ētikas normas, atspoguļojot ne tikai "mīluļus", bet pēc iespējas vairāk kandidātu.
I.Kažoka arī sacīja, ka Pastaigai vajadzējis atlikt interviju uz laiku pēc vēlēšanām. "Man ir grūti iedomāties, ka Pastaigas redaktoram būtu tagad pēkšņi iepatikusies Āboltiņa," atzina Providus pētniece, piebilstot, ka Latvijas medijos ir aktuāla korumpēta žurnālistika un arī šajā gadījumā ir jautājums, kā S.Āboltiņai izdevies gūt šādu priekšrocību pār citiem kandidātiem.
Vienotības valdes loceklis Edgars Jaunups gan skaidroja, ka žurnāls Pastaiga pats piedāvājis S.Āboltiņai interviju, turklāt tā notikusi pirms pāris mēnešiem. "Ja man piedāvātu interviju, es arī neatteiktos," atzina E.Jaunups un aicināja jautāt žurnāla veidotājiem, kāpēc viņi nolēmuši S.Āboltiņu intervēt.
"Intervija notika jūlija sākumā, kad vēl nebija zināms, vai tiks atlaista Saeima," portālam Diena.lv sacīja Inita Saulīte-Zandere, Pastaigas galvenā redaktore. Viņa skaidroja, ka septembra numurs katru gadu ir īpašs ar to, ka tiek publicēts miljonāru saraksts, un, tā kā nauda un vara ir ļoti saistīti jēdzieni, žurnāla veidotāji nolēmuši intervēt sievieti, kura ieņem augstāko amatu valstī, proti, nu jau atlaistās Saeimas priekšsēdētāju S.Āboltiņu. Uz jautājumu, vai žurnālam nevajadzēja interviju ar S.Āboltiņu publicēt vēlāk, I. Saulīte-Zandere atbildēja noraidoši, sakot, ka "Pastaiga daudz nedomā par politiku, un tāpat arī miljonāru saraksts ir tikai reizi gadā".
Mediju pētniece A.Rožukalne, veicot mediju monitoringu aptuveni nepilnas nedēļas garumā, novērojusi lielu skaitu gadījumu, kas neatbilst profesionāliem žurnālistikas standartiem un izskatās pēc slēptās reklāmas.
Tāpat viņa norādīja, ka no politiskā viedokļa priekšvēlēšanu laikā izdevīgi esot arī dzīvesstila žurnāli. "Tā vietā, lai stāstītu savas politiskās idejas, politiķi vēlas sevi parādīt kā personību," skaidroja A.Rožukalne, sakot, ka šobrīd medijos tiek izmantota jebkura iespēja, jo politiķiem galvenais ir būt redzamiem un dzirdamiem.
Jauna priekšvēlēšanu laika parādība ir savstarpēji uzbrukumi un bieži vien medijos pārādās ziņas, kurās politiķi izsmej, apgāž citu politiķu teikto, novērojusi A.Rožukalne. Viņasprāt, 11. Saeimas priekšvēlēšanu laiks medijos izceļas arī ar uzbrūkošas komunikācijas tendenci, kā piemēru minot Jāņa Jurkāna izteikumus par Valdi Zatleri, kas plaši tika atspoguļoti gan krievu, gan latviešu medijos.