"Diemžēl aizbraukušajiem ārstiem sirdī paliek rūgtums, ka pašu valsts ar savu noniecinošo attieksmi viņus izraidījusi trimdā.. Šeit viņi izrauj saknes vienreiz, tad tur tās būs jāizrauj vēlreiz?" retoriski vaicāja arodbiedrības vadītājs.
Liela daļa ārstu, kas no Latvijas aizbrauc strādāt uz ārzemēm, ir pieredzējuši speciālisti, un viņu zaudējums valstij ir īpaši sāpīgs, norādīja Keris. "Diemžēl aizbrauc jau pieredzējušie, un valsts cieš zaudējumus dubultā - gan ar to, ka šie ārsti vairs nepiedalās Latvijaskopprodukta ražošanā un nesniedz palīdzību vietējiem pacientiem, gan tiek zaudēta nauda, kas ieguldīta viņu izglītošanā un profesionālo spēju attīstībā."
LVSADA vadītājs uzsvēra, ka labi ārsti, īpaši ķirurģiskajās specialitātēs, aug lēni un profesionālo briedumu sasniedz tikai aptuveni 10 gadu pēc augstskolas beigšanas. Šajā laikā viņu izaugsmē ieguldīti lieli līdzekļi, taču pēc tam daudzi no viņiem ar savām prasmēm un zināšanām ārstē citu valstu iedzīvotājus un pilda citu valstu makus.
"Ja paseko līdzi datiem, reģionos jau ir problēmas, piemēram, ar oftalmologu, otolaringologu, traumatologu pieejamību," atzina Keris.
Pēc viņa novērojumiem, visaktīvāk ārstus no Latvijas piesaista medicīnas iestādes Skandināvijā un Apvienotajā Karalistē. "Viņi jau ir paguvuši novērtēt latviešu ārstu kvalitāti, darba tikumu un arī mentalitāti, kas ir tuva atšķirībā, piemēram, no ārstiem, kas nāk no Indijas vai Filipīnām. Latvijas ārsti un māsas tur augstu kotējas," viņš paskaidroja. Ārsta profesija ir ļoti pieprasīta arī, piemēram, Kanādā un Austrālijā, taču tik tālu pārceļoties daudz mazāk Latvijas ārstu.
Jau vēstīts, ka Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) pērn 242 ārsti un zobārsti pieprasījuši izziņas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs. Pēdējo divu gadu laikā izsniegtas kopumā 477 šādas izziņas.
LĀB subjektīvie novērojumi liecina, ka no izziņas saņēmušajiem aizbrauc teju 80%, turklāt trešā daļa no tiem ir speciālisti ar vairāk nekā 10 gadu darba stāžu.