Ķīlis: Pašvaldību vēlēšanu laiks rada nestabilitāti politiskajā procesā

Pašvaldību vēlēšanu laiks rada nestabilitāti politiskajā procesā, raustot valdības un ietekmējot valsts budžeta veidošanu. Līdz ar to īstenot politiku, kuras rezultāti gaidāmi vēlāk nekā divus gadus pēc tās iniciēšanas, ir grūti. Ķīlis vērsa uzmanību uz tādām problēmām kā politiķu lēnā integrācija partiju apvienību iekšienē un mandātu nenolikšana, pametot politiskā spēka frakciju Saeimā. Nepareiza rīcība bija koalīcijas veiktā tiešās demokrātijas ierobežošana - bijušais politiķis tolaik klusējis, jo bija panākta vienošanās, ka viņš neiebildīs.Bijušais ministrs atbalsta mažoritāras sistēmas ieviešanu Latvijā, lai valdība būtu stabilāka un ciešāk sadarbotos. Vaicāts, vai mažoritārā sistēmā neizveidotos divas partijas, kuru galvenās atšķirības būtu nacionālie jautājumi, antropologs atbildēja, ka mažoritāro sistēmu varētu ieviest pēc tam, kad pašreizējos apstākļos būs izveidota pirmā valdība, kas nebūs dalīta pa etniskajām līnijām.Ķīlis atbalstītu to, ka Valsts prezidentu ievēlētu tauta un Latvija no parlamentāras republikas pārtaptu par pusprezidentālu republiku, kurā valsts augstākajai amatpersonai palielinātos tiesības attiecībā uz dažādu amatpersonu nominēšanu. Tostarp tas nozīmētu ietekmes pieaugumu, izvēloties ministrus. Bijušais ministrs gan uzskata, ka politiķiem nav politiskās gribas, lai veiktu šīs reformas, jo iesaistītie spēlētāji ir drīzāk gatavi saglabāt pašreizējo samērā slikto stāvokli, nekā riskēt ar zaudējumu, īstenojot reformas. Viens no iemesliem ir savstarpējā neuzticība un bailes no ''uzmešanas'' - Ķīlis vairākas reizes ticis ''uzmests'', un, darbojoties politikā, viņam bijusi iespēja novērot, ka piecu līdz desmit minūšu laikā mainās cilvēku redzējums par pareizo rīcību.Tikmēr pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas izveidotā ekspertu darba grupa pārvaldības pilnveidei, kurā strādā zinātņu doktori sociālajās zinātnēs Daina Bāra, Jānis Pleps, Valts Kalniņš un Inga Vilka un kas jau reiz nāca klajā ar priekšlikumiem pašvaldību darbībā, rudenī nāks klajā ar jaunu ziņojumu, kas piedāvās priekšlikumus, kā pilnveidot attiecības starp valsts varas atzariem.Bāra, runājot par vēlēšanu sistēmu, uzsver, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, un akcentē, ka "mūsu proporcionālā vēlēšanu sistēma ir viena no labākajām, kāda vispār ir iespējama", jo nodrošina lielāku taisnīgumu mandātu sadalījumā. Vienlaikus viņa piekrīt, ka ir iespējams veikt dažādus uzlabojumus vai pildinājumus, bet tikai pamatojoties uz rūpīgu analīzi un situācijas izpēti, kā arī visu risku apzināšanu. Uzlabojumi varētu būt saistīti ar vairākiem jautājumiem. Vispirms būtu jāpalielina cilvēku atbildība par izdarīto izvēli vēlēšanās, un arī politiskajām partijām jābūt atbildīgām, piemēram, kad tās gatavojos vēlēšanām, ir ļoti rūpīgi jāpārdomā kandidātu saraksti, norāda eksperte.Tāpat viņa pieļauj izmaiņas attiecībā par vēlēšanu barjeru. Vienreiz jau esam mainījuši vēlēšanu barjeru no 4% uz 5%, iespējams, to varētu palielināt, skaidro Bāra. Viņa gan akcentē, ka pirms izmaiņu veikšanas tas ļoti rūpīgi jāvērtē. Diskusijas būtu jāorganizē politiskajām partijām un parlamentam, jo partijām ir jāuzņemas atbildība par sabiedrības izglītošanu. Bāra arī atbalsta prezidenta viedokli, ka ir jāstiprina politiskās partijas, piemēram, palielinot biedru skaitu, kas var reģistrēt partiju, jo pašreiz noteiktie 200 cilvēki - tas "nav īsti nopietni".Par tautas vēlēto prezidentu Bāra gan ir skeptiska. Viņa piebilst, ka vēlēšanu starplaikā par šo jautājumu nenotiek normālas dziļas, izsvērtas diskusijas, tās parasti sākās pirms vēlēšanām, kas varētu būt saistīts ar centieniem piesaistīt sabiedrības uzmanību. Tomēr eksperte norāda uz dažām iespējamām izmaiņām, piemēram, prezidentu varētu izvirzīt tikai no Saeimā pārstāvēto deputātu vidus, kad kandidāts jau zināmā mērā izgājis vēlētāju pārbaudi un ieguvis uzticību. Iespējams, varētu paplašināt vēlētāju loku, proti, prezidentu vēlētu ne tikai Saeimas deputāti, bet arī noteiktie pašvaldību pārstāvji. Bāra arī saskata iespējas "precizēt" prezidenta pilnvaras arī esošajā sistēmā. Piemēram, veidojot valdību, prezidentam varētu dot lielāku ietekmi personāliju izvēlē, iespējams, arī atsevišķu amatpersonu izvirzīšanā prezidentam varētu dot lielākās pilnvaras. Būtu jāvērtē iespēja, ka prezidents nominē Ministru prezidentu, kuru apstiprina parlaments, un tad premjers veido savu komandu bez apstiprināšanas Saeimā.Kā ziņots, vairāk nekā puse Saeimas deputātu atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu. Tomēr līdz šim šāda iecere parlamenta vairākuma atbalstu nav guvusi, kaut arī nepieciešamie likumprojekti tika sagatavoti. Politiķiem ir dažādi viedokļi, kāpēc tā ir noticis, taču neviens no politiskajiem spēkiem tuvākajā laikā neplāno šādu iniciatīvu iesniegt parlamentā atkārtoti, izņemot Reformu partiju (RP), kas šādu soli varētu spert rudenī, ja saņems koalīcijas partneru atbalstu.Starp valdošās koalīcijas partijām ir dažādi viedokļi par tautas vēlēto prezidentu - "Vienotība" un pie frakcijām nepiederošie deputāti šādu ieceri neatbalsta, savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un RP to vērtē pozitīvi. Opozīcijai arī nav vienotas nostājas par to, vai ļaut iedzīvotājiem vēlēt prezidentu.