"Ja dienests tiek apzināti represēts manas personības dēļ, tad es esmu gatavs šo krēslu atstāt," stāstīja J.Kinna. Ģenerāldirektors arī precizēja, ka pilnīgi noteikti atstās savu amatu, ja reformu īstenos pēc ZM plāna.Patlaban Meža dienestā darbu organizē vairākos līmeņos - centrālā administrācija, virsmežniecības, mežniecības un tām padotie mežsargi. Tieši mežniecībās tiek pieņemti vairāk nekā 90% no visiem Valsts meža dienesta lēmumiem. Savukārt ministra rīkojums paredz mežniecības likvidēt, to funkcijas pārceļot uz virsmežniecībām, bet daļu no mežziņa pilnvarām lēmumu pieņemšanā atdot mežsargiem. Viņi savukārt bažījas, ka mežā reāli pavadītais laiks būtu ļoti minimāls, vēstīja_ De facto._S. Šulce norāda, ka pašlaik VMD gaida zemkopības ministra Jāņa Dūklava nolēmumu, kuru iecels J. Kinnas vietā par VMD ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju. Pats J. Kinna šodien paņēmis slimībvas lapu.Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidro, ka, sākoties budžeta konsolidācijai, Valsts meža dienestā (VMD) vajadzēja pārskatīt atalgojumu un citas izmaksas.
"Dienestā bija izveidojusies situācija, ka viena līmeņa darbiniekiem algas varēja atšķirties pat divas reizes dažādās Latvijas vietās, tam pašam mežsargam. Jāizvērtē, kas ir dienestam darāms. Dienests uzrauga, vai meža īpašnieki ievēro likumu," norāda A.Ozols.
Pērnā gada sākumā tika izveidota darba grupu, kurai jāizvērtē meža dienesta pienākumus, kuri ir pasākumi, kuri jāveic pilnā apjomā un kurus var veikt izlases kārtībā. Bija plānots izveidot dienesta darbības modeļus pēc darba grupas izvērtējuma. Darba grupā bija iesaistīti cilvēk no VMD. Vasaras sākumā Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna paziņoja, ka šo izvērtējumu neturpinās, tādējādi darba grupa savu mērķi nesasniedza, norāda A.Ozols.
"Ministrs Jānis Dūklavs izdeva rīkojumu, ka dienestam jāsagatavo tālākas attīstības modelis ar nosacījumiem: veicot dienesta optimizāciju, nevar samazināt mežsargu skaitu, bet jāpalielina viņu lēmumu pieņemšanas kompetence, jo viņiem ir ļoti nelielas pilnvaras. Tie ir puse no dienesta štata, otra puse ir tehniskie cilvēki un dažādu līmeņu priekšnieki. Vadības slānis ir pārāk liels. Meža dienestā ir vairāki kompetences līmeņi – ģenerāldirektors, centrālais aparāts, virsmežniecība, mežniecība un mežsargs. Rīkojumā teikts, ka viens līmenis ir jāsamazina. Ministrs vēlējās apvienot mežniecību un virsmežniecību uzdevumus," tā A. Ozols.
Tāpat ministrs norādīja, ka atalgojums un pienākumi dažādās Latvijas vietās nevar būtiski atšķirties cilvēkiem, kas dara vienu un to pašu. VMD ir divas lielās pamatfunkcijas: meža likumdošanas ievērošanas uzraudzība un meža ugunsapsardzība un dzēšana.
"Pārskatāmā nākotnē tā ir otra dienesta pamatfunkcija un par to atbild VMD. Lai to varētu koordinēt, tas jāuztic virsmežniecībām, tur sanāk informācija no novērošanas torņiem. Ja likvidē vienu starpposmu, tām vienībām, kas ir uz vietas, ir jābūt pietiekami lielām, lai var pārvaldīt ugunsapsardzības sistēmu. Ministrs arī šo jautājumu bija uzdevis VMD ģenerāldirektoram. Viņš iesniedza atbildi termiņā, bet uz šiem uzdevumiem nebija atbildējis, tāpat nekādu aprēķinu klāt nebija. Tāpat VMD ir dažādi iekšēji konflikti, kurus ģenerāldirektors nav spējis atrisināt," pauž ZM pārstāvis.
"Jāizvērtē, kas ir dienestam darāms. Dienests uzrauga, vai meža īpašnieki un apsmaimniekotāji ievēro likumu. Par sava meža apsaimniekošanu ir atbildīgs īpašnieks, taču viņš nevar būt atbildīgs par ugunsdzēsību. Tā ir meža dienesta kopējā kompetence, tur ir jāiesaistās valstij. Virsmežziņi ir sanākuši kopā un iesnieguši savu redzējumu, kas būtiski neatšķiras no ministra rīkojumā predzētā. Darbs ir jāizdara," norāda A. Ozols.