Kleckins uzsvēra, ka visas sabiedrisko mediju pastāvēšanas vēsturē ne reizi valsts budžetā nav piešķirti līdzekļi ne attīstībai, ne amortizācijai. "Katru reizi nepieciešamie līdzekļi ir jālūdz atsevišķi. Tas ir viens no veidiem, kā vara var kontrolēt šos medijus," norādīja Kleckins.
NEPLP vadītājs atzina, ka pašreizējos apstākļos neredz iespēju izveidot kādu paralēlu mehānismu, lai mediji nebūtu tik ļoti atkarīgi no politiķu lēmumiem.
Viņš pastāstīja, ka pirms mēneša NEPLP bija ieradies kāds Bundestāga deputāts, kurš strādā komisijā, kas atbild par sabiedriskajiem medijiem. Vācijā radio un televīzijas finansēšanai ir trīs avoti – valsts budžets, reklāma un mājsaimniecību veiktie maksājumi.
Turklāt Vācijā ir ierobežota arī reklāma, proti, valdība noteikusi nevis to, cik minūšu var rādīt reklāmu, bet gan laikus, kuros to var rādīt. "Sabiedriskajos medijos tie ir laiki, kas nav īpaši izdevīgi reklāmas devējiem, un līdz ar to viņi nepiedalās konkurencē," paskaidroja Kleckins.
Savukārt mājsaimniecības no katra sava televizora maksā 20 eiro mēnesī. Kleckins vienlaikus piekrita, ka tā ir liela nauda un "mums tas ir pilnīgi nepieņemami".
"Bet es šajā gadījumā gribēju teikt, ka tā ir patiesi liela nauda, jo no šiem maksājumiem vien viņi saņem ne mazāk kā 50 miljonus eiro vai pat vairāk, jo daudzās ģimenēs ir vairāki televizori. Pie mums sabiedriskie mediji ir spiesti trešo daļu no sava budžeta saņemt no reklāmām. Tā ir liela atbildība, tā ir atkarība, un kādas tik cīņas tur nenotiek!" pavēstīja Kleckins.
Uz jautājumu, vai sabiedriskajiem medijiem vajadzētu vispār pamest reklāmas tirgu, Kleckins atbildēja, ka tādējādi mediji vispār nevarētu veidot budžetu.
"Viņi [sabiedriskie mediji] ir šajā tirgū ne jau tāpēc, ka viņiem ļoti patiktu pelnīt, bet gan tāpēc, ka bez tā viņi nespēj vienkārši izdzīvot," piebilda Kleckins.