Viņš nevarēja pateikt, kāda turpmāk būs KNAB rīcība saistībā ar B. Fliku, vienlaikus uzsverot, ka KNAB kompetencē ir pārbaudīt valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu, t.i., amatu savienošana, lēmumu pieņemšana interešu konfliktu situācijā, komercdarbības ierobežojumus.
Arī VID pagaidām nevar pateikt, vai tiks veikta padziļināta B. Flika deklarācijas, t.sk. nepubliskojamās daļas, deklarācijas pārbaude, jeb t.s. fiziskās personas audits, lai pārliecinātos, vai iesniegtā deklarācija atbilst viņa reālajiem ieņēmumiem un izdevumiem.
VID pagaidām arī nav informējis, kādus juridiskus soļus spers, lai panāktu, ka B. Fliks iesniedz amatpersonas deklarāciju par trim iepriekšējiem gadiem. VID uzskata, ka B. Fliks ir amatpersona jau kopš 2006. gada.
Pēc Satiksmes ministrijas preses pārstāves Ingas Spriņķes atzītā, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) vai nu valdībā, vai arī premjeram, kad atgriezīsies darbā, sniegs informāciju par B. Flika atalgojumu, tā noteikšanas principiem un iespējām atalgojumu samazināt.
V. Dombrovskis (JL) pirmdien, paužot, ka B.Flika atalgojums šim laikam ir neatbilstoši augsts, paziņoja, ka aicinās satiksmes ministru risināt jautājumu par B.Flika algas pārskatīšanu. Tiesa, premjera aicinājumam nav juridiski saistoša rakstura. Līdzīgs mudinājums satiksmes ministram izskanēja jau vasarā, kad valdība konceptuāli izlēma par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un papildu valsts ieguldījumu lidsabiedrības kapitālā aptuveni 15 miljonu latu apmērā. Kopš tā laika B.Flika atalgojums nemainījās, un K.Gerhards Dienai iepriekš apšaubīja, ka B.Flika algu nepieciešams samazināt, jo tā atbilstot starptautiskajam līmenim.
B.Flika amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņš par darbu
airBaltic pērn būtu saņēmis prēmiju, tas ļauj secināt, ka
viņa kā valsts amatpersonas vidējā alga uz papīra pērn bijusi ap 20
000 latu. Pats B.Fliks savu atalgojumu nekomentē.