Tās būtu personas, kurām pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldības saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir deleģējušas tiesības izdot normatīvos aktus, veikt uzraudzības vai kontroles funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, ja tie pārsniedz 10 000 latu viena kalendārā gada laikā, vai arī tās ieņem valdes locekļa amatu biedrībā vai nodibinājumā, kura dibinātāja ir valsts vai pašvaldība.
Šīm personām, pēc KNAB domām, būtu nekavējoties rakstveidā jāsniedz informācija institūcijai, kura deleģējusi valsts vai pašvaldības funkcijas, par pašas, savu radinieku vai darījuma partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kas ietilpst tās amata pienākumos un ir saistīta ar valsts vai pašvaldības deleģēto funkciju izpildi, un lemj par jautājumu par minētās darbības nodošanu citai personai.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, tās ir 160 personas - vides inspektori, tehniskās apkopes staciju darbinieki.
Otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē daļa pieaicināto ekspertu šos KNAB rosinātos likuma grozījumus atbalstīja, citi tos noraidīja. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos Laila Medina savā atzinumā norāda, ka "šāda likumprojektā ietvertā regulējuma leģitīmais mērķis nav saskatāms". Saskaņā ar Krimināllikuma 316.panta pirmo daļu par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu vai finanšu līdzekļiem.
VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova savukārt norāda, ka valstī ir aptuveni 400 biedrību un nodibinājumu, kas saņem valsts budžeta līdzekļu finansējumu dotāciju veidā virs 10 000 latu. No likumprojekta nav skaidrs, kurā brīdī šo biedrību amatpersonām radīsies pienākums iesniegt valsts amatpersonu deklarāciju, tai skaitā, stājoties amatā un beidzot pildīt amata pienākumus.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība ir pārliecināta, ka "Latvijā interešu konflikta ierobežojumi ir pārspīlēti". Pēc LPS domām, vairāk vērības vajadzētu veltīt cīņai ar korupciju, nevis interešu konfliktiem. Pārmērīga cīņa ar interešu konfliktiem novēršot no cīņas pret korupciju. LPS norāda, ka ir daudzi citi korupciju veicinoši faktori, piemēram, krasa algu samazināšana publiskajā sektorā.
"Tādu cilvēku, kas nedarbojas personiskajās interesēs (izņemot idiotus un vēl dažas medicīniski nosakāmas kategorijas) nav un tādiem arī nevajag būt. Jebkuras sabiedrības intereses ir privāto interešu summa, turklāt vienām sabiedrības grupām publiskās pārvaldes lēmumi vienmēr ir izdevīgāki nekā citām. Sabiedrības intereses raksturo līdzsvara starp daudzveidīgām privātajām interesēm. Tāpēc strukturālo reformu ietvaros būtu jāpārskata ierobežojumu saraksts, atstājot tikai tos, kas ar augstu varbūtību veicina darbošanos pretēji sabiedrības interesēm," teikts LPS vecākā padomnieka Māra Pūķa uzrakstītajā un LPS priekšsēdētāja Andra Jaunsleiņa parakstītajā vēstulē.
Komisija uzdeva deputātam Jānim Lagzdiņam kopā ar Saeimas Juridiskā biroja darbiniekiem sagatavot priekšlikumus un iesniegt tos likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" grozījumu otrajam lasījumam.