Pēc tam, kad par šo notikumu paziņoja mediji, Pietiek pārstāvis vērsās ar iesniegumu pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, norādot, ka Saeimas stenogrammas liecina - deputāta Urbanoviča vietā kāda persona ar viņa ziņu 26. aprīlī balsojusi pret izmaiņām tautas nobalsošanas likumā un sēdes beigās reģistrējusi Urbanoviču kā klātesošu, kaut reāli viņš šajā laikā atradies Maskavā.
"Organizējot šādu krāpšanu un tajā tieši piedaloties, Jānis Urbanovičs no valsts līdzekļiem vēlējies izkrāpt 20% no Saeimas deputāta mēnešalgas jeb aptuveni 300 latu, - šāda soda nauda par labu valstij tiktu ieturēta par neattaisnotu Saeimas plenārsēdes neapmeklēšanu," bija norādīts Pietiek pārstāvja iesniegumā, aicinot "Valsts policiju sākt kriminālprocesu par krāpšanu, kurā iesaistīts Jānis Urbanovičs un minētā nezināmā persona, kā arī, iespējams, dienesta viltojumu un nepatiesu dienesta ziņojumu, ko veikusi minētā nezināmā persona".
Izskatot šo iesniegumu, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pieņemts lēmums, ka šīs lietas izskatīšana ir piekritīga KNAB, un biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks nu oficiālā atbildē informē, ka par iesniegumā minētajiem faktiem KNAB ir uzsācis pārbaudi. Tās ilgums netiek prognozēts.
ā zināms, Saeimā šis deputāta un nezināmo personu veiktais krāpšanas mēģinājums nekādu īpašu rezonansi neradīja: Saeimas Prezidijs 7. maijā vienkārši pieņēma lēmumu apvienības Saskaņas centrs frakcijas vadītāju Urbanoviču par parlamenta sēdes kavēšanu sodīt, atvelkot no viņa algas 20% jeb aptuveni 300 latu.
It kā apmeklētās Saeimas sēdes laikā Urbanovičs bija atradies Maskavā, transporta un loģistikas izstādē TransRussia.