Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban nedrīkst pieļaut situāciju, kāda tā bija agrāk, - "tiklīdz ir kāda nauda, mēs to sākam dalīt un aizmirstam par to, ka jāpanāk līdzsvars. Mums tomēr ir lielāki ekonomiskie mērķi". Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka valsts prioritātes skaidri definētas Nacionālās attīstības plānā.
Āboltiņa arī akcentēja, ka izglītība un veselība ir divas nozares, kas ir cieši saistītas ar valsts attīstību un to, lai Latvijā dzimtu bērni. Taujāta, vai Veselības ministrijai būtu jāpiešķir pieprasītie 34,6 miljoni latu, Āboltiņa atbildēja, ka par to vēl lems valdība un arī Saeima, ļoti rūpīgi vērtējot visu ministriju pieprasījumus. Ir zināms, ka slimnīcās ir problēmas ar ārstēšanās nodrošināšanu, kā arī ir sūdzības, ka pacientiem aizkavējas, piemēram, protezēšanas operācijas u.c., bet cilvēkiem ir svarīgi nepieciešamo palīdzību saņemt uzreiz, uzsvēra politiķe. Viņa arī piebilda, ka līdzekļus varētu piešķirt ārstēšanās procesa nodrošināšanai, taču ne celtniecības projektiem.
Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis pauda viedokli, ka naudas piešķiršanai ir jābūt sabalansētai, proti, nevajadzētu veidoties situācijai, kad kādas nozares pieprasījums pilnībā tiek apmierināts, bet citai nozarei nekas netiek piešķirts. Viņš norādīja, ka VL-TB/LNNK vēlētos, lai finansējums tiktu atvēlēts demogrāfijas pasākumiem, kā arī kultūras nozarei, jo tai iepriekš finansējums tika samazināts.
Tikmēr Reformu partijas (RP) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis un neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa aģentūrai LETA apliecināja, ka drīzāk būtu gatavi atbalstīt vienreizējus izdevumus, bet iebilstu pret tādiem tēriņiem, kuri nozīmētu automātisku izdevumu palielinājumu nākamajos gados.
Vjačeslavs Dombrovskis gan akcentēja, ka vispirms starp RP ministriem un frakcijā ir jāpanāk savstarpēja vienošanās par prioritātēm budžeta grozījumos. Darbs pie šī procesa varētu norisināties, sekojot Ministru kabineta darba kārtībai. Pēc iekšējās izpratnes panākšanas partijā šo jautājumu varētu apspriest koalīcijas padomē.
Viņš norādīja, ka Finanšu ministrija dod aprēķinus par konkrētiem budžeta pieauguma skaitļiem un RP šajā jautājumā ar atbildīgo ministriju nestrīdēsies. Siliņa akcentēja, ka viņa un neatkarīgie deputāti primāri ir pret apropriācijām gada vidū, jo jāņem vērā, ka budžetā joprojām saglabājas deficīts. Ministrijām savi izdevumi bija jāplāno pirms 2012.gada budžeta pieņemšanas un nekas slikts arī nenotiktu, ja attiecīgos līdzekļus institūcijas saņems 2013.gadā.
Neatkarīgie deputāti piedalīsies sarunās par budžeta grozījumu veidošanu, vērtējot katru pozīciju, un kā atbilstošu uzskatīs līdzekļu piešķiršanu starptautiskās saistību izpildei, piemēram, ja finanses būs nepieciešamas Aizsardzības ministrijai. Kad jautājums par budžeta grozījumiem nonāks līdz Saeimas plenārsēdei, tad kā koalīcijas partneri neatkarīgie deputāti balsos "par", atzina Siliņa.
Jau ziņots, ka otrdien pēc valdības sēdes premjers Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka pašreiz precīzāks budžeta grozījumu apmērs nav nofiksēts, bet provizoriski tie varētu būt aptuveni 60-68 miljoniem latu. Savukārt iesniegtie ministriju pieprasījumi ir par ievērojami lielāku summu. Dombrovskis informēja, ka valdības nākamās sēdes uzdevums būs izvērtēt visus šos ministriju pieprasījumus un izšķirties, kurus no tiem šā gada budžeta grozījumos varēs atbalstīt.
Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 26.jūnijam bija jāiesniedz FM priekšlikumi papildu pieprasījumiem iekļaušanai šā gada valsts budžeta grozījumos. Par valsts budžeta grozījumiem un izdevumu palielināšanu šogad valdība var runāt, jo Latvijas ekonomiskā izaugsme šogad izrādījusies straujāka par prognozēto. Iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī audzis par 6,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. FM nostāja ir, ka budžeta grozījumi būs nelieli, jo budžeta deficīts nedrīkst šogad pārsniegt 2,1% no IKP.
Pēc vairākus gadus Latvijā ilgušās ekonomiskās krīzes un "jostas savilkšanas" šī būs pirmā reize, kad valsts budžets tiks grozīts, paredzot papildu tēriņus, nevis veicot konsolidāciju un izdevumu samazināšanu.