Padome nolēma vistuvākajā laikā aicināt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru uz sēdi, lai viņš skaidrotu savu redzējumu par šīs sistēmas ieviešanu.
Grozījumu galvenais mērķis ir nodrošināt Satversmē noteikto vēlētāju vienlīdzības principu. Ar vēlētāju reģistra atjaunošanu Saeimas vēlēšanām būtu tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās - t.i. balsošana savā deklarētajā dzīves vietā.
Satversmes 7.pants nosaka: "Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam". ZRP frakcijas deputāts Valdis Liepiņš skaidro, ka "lai pilnībā tiktu nodrošināts šis Satversmē ierakstītais princips, nepieciešama vienota vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem".
ZRP uzskata, ka vēlēšanu reģistra atjaunošanai būtu vairākas priekšrocības -, pirmkārt, tas samazinātu krāpšanās iespējas – ar esošo kārtību, ja vēlēšanu iecirkņa darbinieks neatzīmē nobalsošanas faktu pasē, vēlētājs var balsot atkārtoti. Otrkārt, Vēlētāju reģistrs nodrošinātu to, ka netiktu pārvietoti vēlētāji no viena vēlēšanu apgabala uz otru, kas varētu būt kādam Saeimas deputāta kandidātam izdevīgi. Piemēram, dažu simtu pārvietotu vēlētāju plusi un kandidātu svītrojumi varētu nopietni ietekmēt kandidātu izredzes nokļūt Saeimā. Treškārt, reģistrs nodrošinās efektīvu informācijas apmaiņu, lai neierobežotu vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā un iespējas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī vai vēlēšanu dienā atrodoties ārvalstīs.
Ceturtkārt, atjaunošana ļautu balsot cilvēkiem, kuriem pase vēlēšanu dienā nav pieejama. Ar vēlētāju reģistru vēlēšanas būtu patiesi aizklātas, un vēlētājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām. Par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pasēs vairs nebūtu atzīmes, ko pret balsotājiem var izmantot ietekmīgas personas - darba devēji, partiju vadības, kreditori u.c., kuri nostājušās pret piedalīšanos vēlēšanās.
Piektkārt, Vēlētāju reģistrs atvieglotu balsošanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs. Viņi sākotnēji reģistrētu adresi, uz kuru viņiem jāsūta balsošanas materiāli. Saņemtos materiālus aizpildītus nosūtītu atpakaļ CVK pa pastu. "Šobrīd, lai ārvalstīs esošie pilsoņi piedalītos Saeimas vēlēšanās, viņiem ir jānosūta sava pase ierakstītā vēstulē vai ar kurjeru uz vēstniecību vienreiz, lai pieprasītu vēlēšanu materiālus, un pēc tam otrreiz, lai nodotu savu balsi un balsošanas faktu varētu atzīmēt viņu pasēs. Tas ir sarežģīti, turklāt pase var ceļā pazust. Pieredze rāda, ka 9. Saeimas vēlēšanās tikai 557, 10. Saeimas vēlēšanās – 905 ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi pieprasīja balsošanas materiālus pa pastu. Lielā emigrācija pēdējos gados šo problēmu ir saasinājusi," teikts ZRP paziņojumā.