Bērziņš savu lēmumu plāno paziņot pavasarī, otrdien vēsta laikraksts Diena.Pirms nedēļas Saeimas darba kārtībā bija opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) iesniegtie grozījumi pamatlikumā, kas noteica Valsts prezidenta izraudzīšanos atklāti, un par tiem nobalsoja arī Vienotība, jo formāli šis projekts koalīcijā nebija skatīts. Pēc tam sociālajos tīklos parādījās ieraksti, ka Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kas pēc būtības atbalsta prezidenta ievēlēšanu atklāti, ir apmuļķota, jo nebalsoja, respektējot ZZS nostāju. Pirmdien koalīcijas sēdē Vienotības pārstāvji esot nodūruši galvas un atzinuši, ka nav ievērojuši līgumu, Dienai pastāstīja kāds sēdes dalībnieks.Šonedēļ sadarbības padomes darba kārtībā jau bija NA piedāvātās izmaiņas Satversmē. Atšķirībā no LRA priekšlikuma, kur bija minēti arī kandidāta kritēriji, NA projektā ir ierosināts aizklātās ievēlēšanas principu aizstāt ar atklātu, Dienu informēja NA valdes loceklis Jānis Iesalnieks. Viņš atgādināja, ka prasības amata pretendentiem ir noteiktas Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, tāpēc Satversmē nebūtu jāiekļauj. NA trešdien vēlreiz lems, kā rīkoties. Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu atbalsta arī Vienotība un iniciatīvai varētu būt Saeimas vairākuma atbalsts, taču koleģiāli būtu rēķināties ar ZZS viedokli, atzina Iesalnieks. Viņaprāt, deputātiem ir jāspēj paskaidrot vēlētājiem jebkuru savu lēmumu.Šis viņa viedoklis saskanēja ar to, ko teica Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis, kurš kā partijas pārstāvis koalīcijas sēdēs bija respektējis līgumu un pirms nedēļas balsojumā nepiedalījās. Viņš atgādināja, ka Valsts prezidents ir vienīgā amatpersona, kuru Saeima joprojām vēlēs aizklāti. "Ir jāļauj deputātiem pašiem izšķirties bez partijas spiediena," Dienai skaidroja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņa vadītajai frakcijai 2011.gadā par tagadējo Valsts prezidentu bija brīvais balsojums, pēc kura Brigmanis apgalvoja, ka pats atbalstījis Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu. Taču, kā sadalījās toreizējā Saskaņas centra un citu partiju balsis, neviens līdz galam nav izpētījis. Ja prezidentu vēlētu atklāti, viss būtu skaidrs un tāda sadalīšanās būtu grūtāk iedomājama. Uz vaicāto, vai tas nav ZZS nepiekāpības patiesais iemesls, Brigmanis skaidri neatbild, bet atzīst, ka Valsts prezidenta ievēlēšana vienmēr bijis sensitīvs jautājums, "un tā vienmēr ir bijusi aizkulišu sarunām apvīta".Vairāk lasiet Ināras Egles rakstā _Koalīcija par lielajām lietām nespēj vienoties laikrasta Diena _otrdienas, 20.janvāra, numurā!.
Koalīcija par lielajām lietām nespēj vienoties
Koalīcijas līgums nosaka jautājumus, par kuriem valdības partijām ir jāpanāk vienprātība, un starp tiem ir arī Satversmes grozījumi. Līdz ar to dienas gaismu varētu neieraudzīt projekts, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklāti, jo Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pret to iebilst. ZZS oficiāli jau izteikusi atbalstu tagadējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ja viņš piekritīs vēlreiz kandidēt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.