Taču gan premjera pārstāvētā LPP/LC, gan Tautas partija (TP) ir vienisprātis, ka pārmaiņas valdības struktūrā ir nepieciešamas, — atšķiras tikai to piedāvājumi. Tajā pašā laikā TP joprojām runā par valdības paplašināšanu ar Jauno laiku (JL), kurš pirmdien jaunā pakāpē izveidoja attiecības ar Pilsonisko savienību un Sabiedrību citai politikai. Tās kopīgā paziņojumā medijiem pavēstīja, ka partijas "neatbalsta Ivara Godmaņa vadītās valdības paplašināšanu, bet uzstāj uz nepieciešamību veidot jaunu valdību". Visas trīs labējās opozīcijas partijas arī norāda uz to ciešāku sadarbību, kas izpaudīsies "kopīgā pozīcijā valdības veidošanas jautājumā un turpmākās sadarbības padziļinātā koordinēšanā". Tas nav kā akmenī iecirsts, ka cita bez citas tās jaunā valdībā neies, jo vienošanās ir tikai par attieksmi pret tagadējās valdības paplašināšanu. Visi trīs politiskie spēki arī izstrādā rīcības programmu krīzes pārvarēšanai, ko prezentēs 10.martā. Jo pretrunīgākas attiecības ir valdošajā koalīcijā, jo vairāk šī situācija mobilizē labējo opozīciju. JL domes priekšsēdis Artis Kampars arī atzina: "Situācija ir tik neskaidra, ka mēs vairs neticam nekam." Nesenajā pagātnē TP un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderi esot ļoti daudz ko sarunājuši, bet tajā pašā laikā valdība turpinot strādāt. Arī koalīcijas partneriem pirmdien pēc divu stundu ilgās kopsēdes nav kļuvis skaidrs, ko TP darīs, ja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) tās noteiktajā pāris nedēļu termiņā nepaplašinās koalīciju, kas šķiet grūti iedomājama pēc trīs opozicionāru paziņojuma. TP līderi, ieskaitot Aigaru Kalvīti, pirmdien sēdē atkārtojuši, ka koalīcija vairs neesot rīcībspējīga, taču tajā pašā laikā nav izrādījuši gatavību valdību gāzt. Dažuprāt, TP tomēr gatavojas valdības maiņai Par to liecinot arī ministru vilcināšanās atteikties no daļas savas algas, ko pēc premjera iniciatīvas uz personiska iesnieguma pamata ir izdarījuši tikai pieci ministri. TP turpmāko rīcību Dienai nevarēja prognozēt arī reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP). Taču viņš bija pārliecināts gan par iespējām samazināt ministriju skaitu, gan padarīt kvalitatīvāku ministru sastāvu — TP tam esot gatava un varētu nomainīt arī atsevišķus savus ministrus. Atšķirībā no premjera piedāvājuma E.Zalāna sagatavotajā valdības optimizācijas modelī ir paredzēta Attīstības ministrija, kurā būtu apvienota Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību, kā arī Vides ministrijas. Tā esot stingra TP prasība, savukārt ZZS prasība ir saglabāt Vides ministriju. Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderis Roberts Zīle apšauba reorganizācijas lietderību priekšvēlēšanu laikā, ja valdība netiek paplašināta un nenotiek izmaiņas arī ministru sastāvā. Tēvzemiešu līderis norādīja, ka premjera piedāvātās reformas īstenošana varētu prasīt vairākus mēnešus. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kura pārstāvētais politiskais spēks piedāvā saglabāt 14 ministrijas tagadējo 16 vietā, uzskata, ka aģentūru samazināšanu varētu veikt arī bez lielām pārmaiņām ministriju skaitā. Uz jautājumu, cik ilgi I.Godmaņa valdība varētu strādāt, R.Zīle pieļāva — varētu arī līdz pašvaldību vēlēšanām. Viņš arī atgādināja, ka vietējās vēlēšanas, kas sakrīt ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, arī būs zināms politiskās ietekmes rādītājs un varētu ienest korekcijas valdībā.
Koalīcija stieg dziļāk neizlēmībā
Valdības partijas nevienojas ne par Godmaņa plānu, ne jaunām sejām valdībā, ne par tās paplašināšanu Visu koalīcijas partiju vienošanās par ministriju skaita samazināšanu un sadarbību valdībā ar katru kopīgo tikšanos izskatās aizvien sarežģītāka. Arī pirmdien no koalīcijas pārstāvju sapulces partiju pārstāvji iznāca ar atšķirīgiem viedokļiem, kurus turpinās saskaņot piektdien.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.