Amatpersonas iepazīstinās koalīcijas frakcijas ar savu viedokli un argumentāciju, tāpat deputātiem būs iespējas uzdot jautājumus par neskaidrībām, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
TM parlamentārā sekretāre deputātiem skaidros ministrijas pozīciju saistībā ar iespēju, ja likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu nonāktu izvērtēšanā Satversmes tiesā, skaidroja premjerministre.
"Jaunā vienotība" (JV) saskata diezgan lielu pamatojumu Rēzeknes domes atlaišanai, atbalsta savu ministri Bērzinu un virzās uz priekšu, reizē arī uzklausot koalīcijas partneru skatījumu pēc sarunām frakcijās, pauda Siliņa.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis izteicās, ka allaž, kur ir divi juristi, tur ir trīs taisnības. Saeimas Juridiskais birojs ir sniedzis negatīvu atzinumu, bet frakcija uzklausīs atkārtotu VARAM un TM vērtējumu, un droši vien trešdien, 22.maijā, frakcijas sēdē pieņems lēmumu par balsošanu.
Līdzīgi teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa - frakcija ir gatava vēl runāt ar ministriju pārstāvjiem un tad lemt par balsojumu. Tāpat politiķe atzīmēja, ka no likumprojekta iesniegšanas brīža esot parādījusies jauna informācija, kas nav norādīta anotācijā.
Kā ziņots, vajadzība pēc papildu sarunām iezīmējusies pēc tam, kad likumprojekts trešdien nesaņēma atbalstu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tajā skaitā, balsojumā atturoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem.
ZZS politiķi norādīja, ka pašlaik likumprojektā nav atbilstošs juridiskais pamatojums nav partiju apvienība nevar atbalstīt juridiski nepamatotu lēmumu attiecībā uz ierobežojumiem pašvaldībām.
Kā ziņots, plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.