Jautājumu par domes priekšsēdētāja atsaukšanu un jaunām domes priekšsēdētāja vēlēšanām iesniegusi Sprindžuka vietniece Karina Tinamagomedova (SC).
Ar Tinamagomedovu aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties, taču Sprindžuks pastāstīja, ka formālais viņa gāšanas iemesls ir koalīcijas partneru uzticības zaudēšana.
Sprindžuks atzina, ka ar paša izveidoto koalīciju sadarbība nav izdevusies - viņš no partneriem izjutis ilgstošu spiedienu, lai sāktu "šeftēties" un rīkotu iepirkumus un konkursus "savējiem". Sprindžuks norādīja, ka ar savu reputāciju un vērtību sistēmu uz šādu rīcību atteicies parakstīties, tāpēc atklāti sācis sarunas ar opozīcijā esošo partiju "Reģionu alianse" par jaunas koalīcijas izveidi. "Brāļošanās ar pretinieku nometni", kur savtības esot mazāk, kļuvusi par galveno iemeslu, kāpēc koalīcijas partneri nolēmuši mēru no amata gāzt.
Pēc Sprindžuka teiktā, koalīcijas partneri vēlējušies veidot atsevišķu, no juridiskām struktūrām nodalītu iepirkumu struktūrvienību, lai izslēgtu "četru acu principu" un pašvaldības iepirkumus varētu saņemt deputātiem piederošas vai agrāk piederējušas firmas. "Ādaži patlaban atrodas stabilizācijas procesā, mums ir Finanšu ministrijas aizņēmums, un šādā situācijā tas ir dubultā amorāli," uzskata Sprindžuks.
Sprindžuks Ādažu novada priekšsēdētāja amatā ievēlēts 20.jūnijā, pārņemot varu no Pētera Balzāna, kura pārstāvētā "Reģionu alianse" 2013.gadā pašvaldību vēlēšanās Ādažos saņēma 40% vēlētāju atbalstu un sešus no 15 pašvaldības deputātu mandātiem. Pats Balzāns par mēru atkārtoti kļūt nevēlējās, tāpēc viņa vietā mēra amatam tika virzīts Valērijs Bulāns ("Reģionu alianse").
Taču Sprindžukam bija izdevība izveidot jaunu koalīciju no piecām partijām, kuru sadarbība, piemēram, valdības koalīcijā, nebūtu iedomājama. Par Sprindžuku mēra amatā nobalsoja trīs deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), pa diviem - no "Vienotības" un "Saskaņas centra", kā arī pa vienam - no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Sadarbības". Tādējādi koalīcija izveidota astoņiem cilvēkiem, kas pārstāv piecas dažādas partijas.
Ādažu novada domes sēde notiks šodien plkst.14. Tajā paredzēts apstiprināt gan pašvaldības 2014.gada budžetu, gan apjomīgu pašvaldības struktūrvienību reorganizāciju. Sprindžuks pauda pārliecību, ka budžets izveidots tik kvalitatīvi un caurskatāmi, ka par to nobalsos visi 15 pašvaldības deputāti.
Kad visi dienaskārtības jautājumi būs izskatīti, kā pēdējie tiks skatīti Tinamagomedovas iesniegtie priekšlikumi par Sprindžuka gāšanu un jauna mēra vēlēšanu. Šo jautājumu izskatīšanas laikā sēdi vadīs Tinamagomedova. Lēmuma priekšlikumā par jauna mēra ievēlēšanu pagaidām konkrēti kandidāti nav minēti, taču Sprindžuks pieļāva, ka šodien varētu izveidoties vēsturiska situācija, kad par koalīcijas mēru nobalso opozīcijas deputāti.
Pērn jūnijā, uzreiz pēc ievēlēšanas, Sprindžuks aģentūrai LETA skaidroja, ka sadrumstalotā koalīcijā ir apvienojušās partijas, kas vēlas izmaiņas Ādažos. "Ādažu gadījumā bija skaidrs, ka jābūt izmaiņām. Un bija partijas, kas uz tām pozicionējās. Konsultācijas notiks visos virzienos, un tā "ķīmija" veidojās starp mazajiem. Protams, piecām mazām partijām būs grūtāk saprasties, bet tas būs izaicinājums, un es ceru, ka izdosies turēt kopā koalīciju," pauda jaunievēlētais Ādažu novada mērs. Tāpat viņš piebilda, ka ir pazīstams arī ar opozīciju, ar kuru vieno darbs desmit gadu garumā, un pauda, ka koalīcijai būtu veselīgi skatīsies arī uz opozīcijas priekšlikumiem.
Taujāts par Ādažu novadā nepieciešamajām izmaiņām, Sprindžuks atzina, ka tās ir nepieciešamas visās jomās, kā vienu no izaicinājumiem minot finanšu situācijas stabilizēšanu. "Te pirmo reizi toni noteiks cilvēki, kas nav bijuši uzņēmumos un nav saistīti ar izpildvaru, tālab ar svaigu skatījumu varēs raudzīties uz lietām. Protams, ir spēles noteikumi, kas dažos gadījumos ir labi, bet citos - tomēr ne," pauda novada domes priekšsēdētājs.
Sprindžuks dzimis 1971.gadā. 1994.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot bakalaura grādu agronomijā. 1998.gadā beidzis Kanzasas Universitāti ASV, iegūstot maģistra grādu valsts pārvaldē.
Viņš strādājis Zemkopības ministrijā par Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktoru, bijis 7.Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, vadījis iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību lauksaimniecības jautājumos. 8.Saeimas vēlēšanās kandidēja no TP saraksta.