Gan Vienotības, gan Zatlera reformu partijas (ZRP), gan neatkarīgo deputātu pārstāvji aģentūrai LETA šādu ieceri pilnībā nenoraidīja un neizslēdza iespējamu atbalstu, uzsverot, ka šis jautājums ir nopietni jāizvērtē konstitucionālo tiesību ekspertiem.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) uzsvēra, ka Satversmē dažādi panti ir savstarpēji saistīti un bez nopietna izvērtējuma tos grozīt nedrīkst.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite (ZRP) norādīja, ka pēc šo priekšlikumu iesniegšanas tie tiks vērtēti pēc būtības un ka ZRP ar cieņu izturēsies pret jebkuru koalīcijas partneru iniciatīvu. "Apskatīsimies, kā šī ideja ir formulēta un kāds ir konkrēts likumprojekts, tad arī varēsim sniegt vērtējumu," teica Bite, skaidrojot, ka koalīcijas partneri vēl nav ar to iepazinušies.
"Mēs patlaban nezinām, vai tā nav atbildes reakcija uz parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu un vai tur neslēpjas vēlme vēl vairāk sašķelt sabiedrību. Parakstu vākšana radikalizēja vienu sabiedrības daļu, bet vai šī iecere nevar to pašu izdarīt ar otru?" pauda ZRP politiķe. Bite arī norādīja, ka ir jāizvērtē, vai šādi grozījumi atbilst demokrātijas būtībai, proti, ka vara pieder tautai.
Neatkarīgo deputātu neformālais līderis Klāvs Olšteins nebija kategoriski noraidošs pret VL-TB/LNNK ieceri un uzsvēra, ka noteikti nepieciešams uzklausīt ekspertu viedokļus.
Savukārt atbalstu nacionālās apvienības iecerei pauda opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, norādot, ka to vērtē pozitīvi. "Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur latviešu valoda ir kā valsts valoda, un tā arī vajag būt. Ja ir iespēja stiprināt latviešu valodas statusu, tad kāpēc to nedarīt," teica Brigmanis.
VL-TB/LNNK piedāvātie grozījumi paredz Satversmes 77.pantā noteikt, ka nav grozāms Satversmes, 1., 2., 3., 4. un 77.pants. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6.pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība - grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.
Kā skaidroja deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), šo grozījumu mērķis ir panākt stabilitāti nākotnē, izvairīties no sabiedrības šķelšanas un budžeta līdzekļu liekas tērēšanas, vācot parakstus un rīkojot referendumus par nepieņemamām lietām.
VL-TB/LNNK politiķis arī skaidroja, ka šādas normas valstu konstitūcijās neesot nekas jauns un neparasts. Dažādu lietu negrozāmība iekļauta Vācijas, Francijas, Grieķijas, Turcijas un citu valstu konstitūcijās.