Koalīcijas sastāvs pagaidām vēl neskaidrs

TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis par konstruktīvām uzskata pirmdien notikušās neformālās JL, TP un ZZS sarunas, uzsverot, ka šīm partijām, piesaistot arī TB/LNNK, ir jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas drīzāk tiktu sagatavota arī valdības deklarācija. Tām kopā ir 57 balsis — tas ir nepieciešamais vairākums.

Viens no Jaunā laika sarunu grupas vadītājiem Artis Kampars Dienai atzina, ka mērķis ir izveidot pēc iespējas plašāku koalīciju, tāpēc sarunas ar LPP/LC tiks turpinātas. Demisionējušais premjers Ivars Godmanis pirmdien LPP/LC valdes sēdē ir atzinis, ka jūtoties patiesi pagodināts par viņam izteikto piedāvājumu un varētu tikt galā ar zemkopības ministra amata pienākumiem, taču, viņaprāt, ir cilvēki, kas vairāk noskaņoti vadīt šo ministriju. I.Godmanis vēl pārdomās priekšlikumu, bet, visticamāk, no tā atteiksies, Dienai pieļāva LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš. Zināms, ka pirmdien partijai piedāvāts deleģēt I.Godmani aizsardzības ministra amatā, taču šo iespēju A.Bērziņš nebija gatavs komentēt, jo tā nav izteikta oficiālās sarunās. "Es negribu komentēt to, kas izteikts pa kaktiem. Ja man pa kaktiem kaut ko prasa, tad pa kaktiem arī atbildu."

LPP/LC valde pirmdien vakarā nolēmusi turpināt sarunas ar valdības veidotājiem, tajās prasot arī atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem par ģimenes un bērnu lietu politikas vietu nākamajā valdībā. A.Kampars to uzskata par nozīmīgu, kas netiks atstāta novārtā, taču atzīst, ka nav plānots saglabāt atsevišķu Ģimenes, bērnu un sabiedrības integrācijas lietu ministriju. Viņš cer uz iespēju vienoties ar LPP/LC.

Ir iespaids, ka tā LPP/LC daļa, kas partijā ienākusi no Latvijas ceļa, ir vairāk noskaņota iesaistīties valdībā nekā LPP dibinātājs Ainārs Šlesers, kurš trīs mēnešus opozīcijā uzskata par labu iespēju, lai sagatavotos pašvaldību vēlēšanām. Pēc tam A.Šlesers, viņa paša vārdiem runājot, kļūšot Rīgas mērs, un pašvaldību vēlēšanu rezultāti, viņaprāt, varot ienest korekcijas arī valdībā.

JL pārstāvji arī bija gandarīti, ka savas vēlmes samazinājusi Pilsoniskā savienība, kas atsaukusi prasību par Ģirta Valda Kristovska nominēšanu satiksmes ministra amatā. Zināms, ka tagad tā vēlētos vadīt vai nu Tieslietu ministriju, deleģējot šim postenim kādu advokātu, kura vārds netiek atklāts, vai Aizsardzības ministriju, kas jau piedāvāta I.Godmanim. JL līdere Solvita Āboltiņa tomēr izteica nožēlu, ka PS nevēlas uzņemties atbildību par Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, jo šai partijai no septiņiem Saeimas deputātiem četri esot profesori un partijā ir arī vairāki Latvijā atzīti valodnieki. Kā zināms, tajā ir arī bijušie izglītības ministri Kārlis Šadurskis un Ina Druviete. PS vadība norāda, ka oficiālās sarunās izglītības ministra postenis nekad neesot piedāvāts. Tagad, iespējams, arī nākamo izglītības ministru nāksies meklēt profesionāļu vidū, līdzīgi kā iecerēts izraudzīties satiksmes ministru. S.Āboltiņa to vērtē rezervēti, jo jautājums ir par politisko atbildību un to, kura partija uzņemsies atbildību par nozares vadību. Pēc tam, kad ZZS nolūkotā kultūras ministra kandidāte Dace Reinika atteicās no piedāvājuma, vakants ir arī šis amats. Pirmdien JL, ZZS un TP neformālajās konsultācijās esot panākta vienošanās par atbalstu ZZS deleģētajam zemkopības ministra kandidātam Jānim Dūklavam, kā arī šīs partijas izraudzītajam labklājības ministra amata kandidātam Uldim Augulim. Tiesa, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai apgalvoja, ka kandidāts numur viens esot pašreizējā labklājības ministre Iveta Purne.