Šāda budžeta tapšana, pēc komisāra paustā, atbilstu finanšu un ekonomiskās stabilitātes un Latvijas interesēm kopumā.
"[Kad šāds budžets būs gatavs] mēs [Eiropas Komisija] saskaņā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vēlreiz apspriedīsim situāciju ar Latvijas valdību," paziņoja Almunija, atbildot uz BNS jautājumu, vai EK varētu piekrist palielināt kredītlīniju Latvijai, ja izrādītos, ka pašreizējās starptautisko aizdevēju palīdzības summas nav pietiekamas izkļūšanai no recesijas.
"Es zinu, ka pašreizējā situācija ir ļoti grūta daudziem Latvijas iedzīvotājiem un daudzi citi ir nobažījušies par tuvāko nākotni. Taču grūti laiki prasa drosmīgus lēmumus, un šajā ziņā palīdzīgu roku sniedz Eiropas Savienības saime," viņš norādīja, atgādinot, ka maksājumu bilances problēmu risināšanai ES ir atvēlējusi Latvijai 3,1 miljardu eiro, bet atsevišķas bloka zemes - vēl 2,3 miljardus eiro.
Turklāt Latvijai palīdzība tiek sniegta, piešķirot līdzekļus no ES centrālā budžeta, lai palīdzētu būvēt infrastruktūras objektus un pārkvalificēt strādājošos, kas zaudējuši darbu, teica Almunija.
Savukārt no ES struktūrfondiem Latvija šogad varēs saņemt summu, kas atbilst aptuveni 4% no tās iekšzemes kopprodukta, bet ar Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas palīdzību tiks finansēti mazie un vidējie uzņēmumi, viņš piemetināja.
Lai pārvarētu makroekonomiskās problēmas, starptautiskās finanšu institūcijas, tostarp Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija, vienojušās Latvijai aizdot 7,5 miljardus eiro.