Jaunajā likumprojektā definēti visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, noteikta institūciju kompetence attīstības plānošanas jomā un sabiedrības līdzdalība plānošanas procesā. Tāpat noteikta vietējā līmeņa teritorijas plānojumu apstiprināšanas un spēkā stāšanās, kā arī darbības apturēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
Paredzēts, ka pašvaldībām teritorijas detālplānojums būs jāapstiprina kā administratīvais akts, nevis kā saistošie noteikumi, kā tas ir patlaban. Tas dos iespēju privātpersonai vērsties tiesā un aizstāvēt savas intereses detālplānojuma izstrādes procesā. Detālplānojuma darbība līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai būs jāaptur. Tādējādi deputāti cer nodrošināt plānojumu tiesiskuma kontroli.
Likumprojekts paredz izveidot informācijas sistēmu, kas nodrošinātu nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību. Izvirzītas prasības vietējās pašvaldības plānojumu izstrādātājam.
Jauns regulējums izstrādāts, jo patlaban līdzīgus attīstības plānošanas jautājumus regulē trīs atsevišķi likumi. Patlaban esošie parāk detalizētie plānojumi mazajām pašvaldībām rada papildu izdevumus un administratīvo resursu patēriņu, norādīja Vides un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne.
Deputāti arī rosināja jaunajā regulējumā precīzāk noteikt, kā sabiedrība iesaistīsies plānošanas procesā, piemēram, organizējot sabiedrisko apspriešanu. "Tas ir svarīgi, jo patlaban nav skaidrs, kas ir publiskā apspriešana, kāda ir tās loma un ko ar to gribam panākt," sēdē atzīmēja komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Dolgopolovs un rosināja ar likumprojekta izskatīšanu nesteigties, jo tas būtu jāskata kontekstā ar iecerētajiem grozījumiem Būvniecības likumā.
Par Teritorijas attīstības plānošanas likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.