Tikmēr TP bijušie līderi Edgars Zalāns un Māris Riekstiņš, kurus var uzskatīt par TP priekšsēža Andra Šķēles politiskajiem domubiedriem, ir izveidojuši konservatīvo ideju institūtu Populares Latvija, kam līdzīgs jau pirms vairākiem gadiem pēc M. Riekstiņa iniciatīvas bija radīts.
Biedrība cer apvienot cilvēkus, kuriem ir svarīgas labēji konservatīvās vērtības, taču tā nepretendēšot uz varu, un tagad arī neesot plānu uz tās bāzes veidot jaunu partiju, Dienai sacīja E. Zalāns. Pretēji medijos izskanējušai informācijai viņš neesot saistīts ar A. Šķēles biznesu - bijušā TP līdera ģimenei tagad pieder piena ražošanas saimniecība Ogres piens. E. Zalāns esot SIA Lauku izaugsmes grupas vecākais konsultants, kura kompetencē ir arhitektūras un plānošanas jautājumi. Šonedēļ jaunā amatā sāka strādāt vēl viens TP savulaik redzams politiķis Māris Kučinskis, kurš kļuvis par Lielo pilsētu asociācijas padomnieku. Viņa pienākumi, kā var noprast no neoficiālas informācijas, būs plašāki par amata nosaukumu. M. Kučinskis Saeimas vēlēšanās kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības, paliekot pirmais aiz svītras. Par politiķi interese joprojām ir arī Vienotībai, kuras pārstāvji to vispirms saista ar M. Kučinska pieredzi nacionālās attīstības plānošanas jautājumos. M. Kučinskis nav nevienā partijā un tagad arī neplānojot iesaistīties kādas darbībā.
Veidos reģiona partijas
Vienotība ir noskaņota pie sevis aicināt vairākus no Tautas partijas ievēlētos pašvaldību vadītājus, atzina tās ģenerālsekretārs Artis Kampars. Uzrunāto vidū varētu būt Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters, Valmieras mērs Inesis Boķis, bijušais Talsu novada priekšsēdis Aivars Lācarus, Kuldīgas domes priekšsēde Inga Bērziņa. Nezinot par iespējamo piedāvājumu, A. Lācarus Dienai atklāti atzina, ka viņš nezinot, ko darīšot nākamajās vēlēšanās, kurās var startēt tikai no partiju sarakstiem. A. Lācarus piebilda: "Neredzu to balto spēku, kuram varētu pievienoties, bet jaunas partijas veidošana ir dārgs process."
Viņa kolēģe Liepājas domē Silva Golde jau ir izvēlējusies Liepājas partiju. Arī Kuldīgas domes priekšsēde I. Bērziņa ar domubiedriem lēmumu jau pieņēmusi - Kuldīgas novadā tiks veidota reģionālā partija. Viņa atzīst, ka Latvijas politiskās sistēmas kontekstā varbūt nav laba daudzu vietējo partiju veidošana, bet "Kuldīgas novadam tas ir labākais risinājums". I. Bērziņa bijusi pieredzes apmaiņā pie Jura Šulca, kura vadītā reģionālā partija Tukuma pilsētai un novadam veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Kuldīgas novada vadītāja pieļauj, ka uz sadarbības līguma pamata varētu sadarboties ar kādu no lielajām partijām. "Paldies Vienotībai, ka mūs novērtē," teica A. Ceļapīters. Viņš no TP izstājās jau pirms lēmuma pieņemšanas par TP darbības izbeigšanu, bet nepievienojās Venta Armanda Kraukļa dibinātajai Vidzemes partijai. A. Ceļapīters vēl nezināja, kādu izvēli izdarīs, bet tas būšot kopīgs komandas lēmums. Cēsu mērs Gints Šķenders, kurš vada pašvaldību jau trešo sasaukumu, nevēlas stāties nevienā citā partijā un ir noskaņots 2013. gadā no politikas aiziet, vēlēšanās nestartējot.
Slakteris neies citur
Pēc ilgiem varā pavadītiem gadiem par politiku nevarot vienā dienā pēkšņi vairs nedomāt, atzīst vairāki bijušie TP politiķi. "Man patika darbs politikā," teica bijušais TP priekšsēdis Atis Slakteris, kurš saimnieko zemnieku saimniecībā Bauskas pusē. "Manas dzīves kvalitātes daudzos aspektos tagad uzlabojušās - varu vairāk laika veltīt biznesam, sportam, ģimenei," viņš secina un tuvākajā laikā neplānojot atgriezties politikā. Taču A. Slakteris neteic, ka nekad vairs tajā negribēs būt - tikai esot jāpaiet malā, jo sabiedrība vēlējusies redzēt jaunus politiskos spēkus "un ir jāļauj tai tos pamēģināt".
TP ziedu laikus piedzīvoja tieši tad, kad to vadīja A. Slakteris, bet viņa darbība finanšu ministra amatā nodarīja zināmu kaitējumu gan politiķa, gan partijas tēlam. Par TP pastāvēšanai liktenīgu var uzskatīt aiziešanu no Valda Dombrovska (Vienotība) pirmās valdības un atteikšanos tuvināties Jaunajam laikam, par ko sarunas bija sākuši toreizējie partijas vadītāji Mareks Segliņš un M. Kučinskis, bet kam iebilda TP vecbiedri. Toreiz TP cerēja ar agresīvu politiku vājināt Vienotību, pieļaujot, ka mazināsies arī tās līdera V. Dombrovska popularitāte, kas tā nav noticis.
Šovasar Tautas partija nolēma savu darbību izbeigt, par to paziņojot oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Triju mēnešu laikā varēja pieteikties kreditori, un šo iespēju izmantoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ar prasījumu vairāk nekā miljona latu apmērā par priekšvēlēšanu izdevumu apjoma pārsniegšanu un prettiesiski saņemtu ziedojumu 2009. gada vēlēšanu kampaņā. TP kasē šādas naudas nav. Aģentūra LETA ziņo, ka Tautas partija Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, kas pagaidām atstāts bez virzības, jo organizācija nav iesniegusi visus nepieciešamos pierādījumus.